AIZPUTES PILSĒTAS GRĀMATA

HASENPOTHER STADTBUCH

1566 - 1910

Grāmatas oriģināls glabājas Herdera institūtā, Mārburgā (Vācija)
DSHI 130 HASENPOTH

Original: Herder - Institut DSHI 130 HASENPOTH

Rokrakstu krājumu - pilsētas grāmatu (lat. Libri civitatis) sastādīšana aizsākās 13.gs. Hanzas savienības pilsētās. Pilsētas grāmatu uzdevums bija īpašuma tiesību un parādu, kā arī pilsētas finanšu rakstiska fiksēšana, lai neskaidrību vai domstarpību gadījumā ieraksts kalpotu kā pierādījums. Lielākās pilsētās tika rakstītas atsevišķas īpašumu, parādu, tiesas un rēķinu grāmatas, mazajās pilsētās šie ieraksti tika veikti vienā grāmatā.

Pilsētu grāmatas sākotnēji tika rakstītas latīņu valodā uz papīra, retumis uz pergamenta, iesietas izturīgā iesējumā no koka dēlīšiem, apvilktiem ar ādu. Vēlajos viduslaikos tās sāka rakstīt viduslejasvācu valodā. Ierakstus pilsētas grāmatā veica pilsētas rakstveži jeb sekretāri.

Grāmatas varēja būt iedalītas nodaļās, kuru beigās palika tukšas lapas, kas vēlākos laikos tika aizpildītas ar nodaļas tēmai neatbilstošiem ierakstiem. Lielākoties ieraksti attiecās uz darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, taču pilsētas grāmatās mēdza ierakstīt arī pilsētas tiesības jeb statūtus, valdnieku piešķirtās privilēģijas un citus svarīgu dokumentu tekstus, namniekus (iedzīvotājus ar nekustamu īpašumu pilsētā un tiesībām vēlēt pašvaldību) un iedzīvotājus.[1]

Latvijas teritorijā senākās zināmās pilsētas grāmatas tapušas Livonijā lielākajā pilsētā – Rīgā. Tās iedalītas tematiski: parādu grāmata par laiku no 1286. līdz 1352. gadam, nekustamo īpašumu grāmatas par laiku no 1384. līdz 1579. gadam, un pilsētas nekustamo īpašumu nomas maksas grāmatas par laiku no 1334. līdz 1574. gadam.[2]

Aizputes pilsētas grāmatas oriģināls glabājas Herdera institūtā Marburgā, Vācijā. Tā nonākšanas veids Herdera institūtā nav noskaidrots, taču visticamāk grāmata, tāpat kā institūta vēsturisko dokumentu vairākums, iegūta no Latvijas vai Igaunijas vācbaltiešu pilsoņiem, kas repatriējās uz Vāciju 1939. un 1940. gadā.

Aizputes pilsētas grāmata ir papīra lapu sējums greznā ādas iesējumā, uz kura iespiests gadskaitlis 1566 – visticamāk, grāmatas rakstīšanas sākuma gads. Grāmatā iekļauti dokumentu noraksti un ziņas par notikumiem Aizputes pilsētā, kas aptver laiku no 1378. līdz 1910. gadam. Dažas norādes tekstā liecina, ka ir bijusi cita – senāka pilsētas grāmata. Apjoma ziņā visvairāk ir dokumentu par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem noraksti, kā arī pilsētas namnieku saraksti. Grāmatu ievada Kurzemes domkapitula 1378.g. izsniegtais dokuments par zemes piešķiršanu Aizputes pilsētas būvēšanai, tam seko Aizputei piešķirto Rīgas tiesību pilnīgs noraksts. Ierakstu hronoloģiskā secība ir visai nosacīta, daudzi vēlāku laiku ieraksti rakstīti lapās, kas agrāk atstātas tukšas.

Ir saglabājušās ziņas par vēl divu Kurzemes pilsētu: Ventspils un Kuldīgas grāmatām. Ventspils pilsētas grāmatu savā rakstu sērijā ”Baltische Kultur- und Landschaftsbilder (Baltijas kultūras un dabas ainavas)” laikrakstā ”Düna Zeitung” 1905.g. minējis novadpētnieks Oskars Emīls Šmits. Viņš no tās ieguvis ziņas par Ventspils mācītājiem 16.gs. vidū – 17.gs..[3] Ventspils pilsētas grāmatas tālākais liktenis un atrašanās vieta nav noskaidrota.

Kuldīgas pilsētas grāmata 1895.g. pēc divus gadus ilgas meklēšanas tika nogādāta pilsētas valdē. Tā saturēja 16. - 18.gs. Rīgas tiesību norakstu, zvērestu tekstus, nekustamo īpašumu reģistru, namnieku sarakstus, rātes vēlēšanas rezultātus, hercogu rīkojumus.[4] Izrādījās, ka pilsētas grāmata bija atradusies pie nelaiķa pilsētas sekretāra J. fon Dīteriha.[5] Kuldīgas pilsētas grāmata pašlaik glabājas Nacionālā arhīva Valsts vēstures arhīvā, Kuldīgas pilsētas maģistrāta fondā (LVVA, 795.f., 1.apr., 17.lieta). Iespējams, arī Aizputes pilsētas grāmatu savā glabāšanā no pilsētas arhīva bija paņēmis pilsētas sekretārs, kurš pats vai viņa pēcnācēji to nogādāja Vācijā.

Fragmenti no Aizputes pilsētas grāmatas, kas glabājusies Aizputes rātes arhīvā, publicēti 19.gs. vācbaltiešu periodiskajos izdevumos. Tā 1836.g. laikrakstā ”Das Inland” atrodamas anonīma autora piezīmes no Aizputes pilsētas arhīva, kas satur ziņas no pilsētas grāmatas: par namnieku apsolīšanos vienam otru apglabāt mēra laikā, baznīcas remontiem, rātes vēlēšanām un amatpersonu atalgojumu 18.gs.[6] Piezīmju turpinājumā laikrakstā ”Das Inland” 1838.g. publicēti fragmenti no pilsētas grāmatas par notikumiem pilsētā 16.-19.gs., [7] 1848.g. - ziņas no Aizputes maģistrātā uzglabātās pilsētas grāmatas par mēri 1602. un 1630.g..[8]

Laikrakstā ”Rigasche Stadtblätter” 1857.g. publicētas ziņas no Aizputes pilsētas grāmatas par pirmās aptiekas atvēršanu un rātsnama būvēšanu 18.gs. Šinī laikrakstā minēts, ka Aizputes rātsnama arhīvā minētajā laikā glabājās 1378.g. pilsētiņas dibināšanas dokuments ar piekārtiem zīmogiem, kā arī agrāko pilsētas sekretāru rakstītā pilsētas grāmata, kurā ir gan šī dokumenta noraksts, tulkojumi viduslejasvācu un augšvācu valodās, pilsētas privilēģijas un Aizputei tās dibināšanas laikā piešķirto Rīgas tiesību pilnīgs noraksts.[9]

Aizputes pilsētas grāmata ir nozīmīgākais un gandrīz bez izņēmumiem vienīgais rakstītais vēstures avots par Aizputes pilsētas pārvaldi, iedzīvotājiem, apbūvi, plānojumu, saimniecisko dzīvi un savstarpējām attiecībām 16.-18.gs. Aizputes pilsētas rātes, vēlāk – valdes dokumenti ir saglabājušies, sākot ar 1798. gadu. Latvijas Nacionālā arhīva Valsts vēstures arhīvā, 750. fondā ”Aizputes pilsētas valde” glabājas 735 lietas no 1798.-1919.g., bet 794. fondā ”Aizputes pilsētas maģistrāts” - 3013 lietas par 1801.-1889.g..

Lai būtu iespējams izprast Aizputes pilsētas grāmatā minētās un aprakstītās vēsturiskās personas un parādības, kā arī vēsturisko kontekstu, nepieciešams sniegt Aizputes pilsētas vēstures pārskatu par laiku, kad tapa Aizputes grāmata.

[1] Spiesberger A. Stadtbücher // https://www.leo-bw.de/themenmodul/sudwestdeutsche-archivalienkunde/archivaliengattungen/amtsbucher/stadtbucher

[2] Zeids T. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti – R., 1992., 72.-73.lpp.

[3] Baltische Kultur- und Landschaftsbilder // Düna Zeitung

[4] Goldingenscher Anzeiger, 29.09.1895.

[5] Goldingenscher Anzeiger, 16.09.1895.

[6] Das Inland, 09.09.1836.

[7] Das Inland, 20.04.1838.

[8] Einige geschichtliche Nachrichten über die Pest in unseren Gegenden // Das Inland, 06.09.1848.

[9] Rigasche Stadtblätter, 25.07.1857.