Detaļas

Publicēts 07 Aprīlis 2025

Aicinām vecākus pieteikt savus bērnus aprīļa mēneša nodarbībai 'Bērnu radošās  brokastis" muzejā.

Detaļas

Publicēts 07 Aprīlis 2025

Ar cieņu un pateicību 2025. gada 15. aprīlī plkst.17:00 Aizputes novadpētniecības muzejā pieminēsim Harro fon Hiršheidtu (14.04.1925. - 30.05.2017.) viņa 100. jubilejas atceres pasākumā. 
Šo pasākumu Aizputes novadpētniecības muzejs organizē sadarbībā ar Latviešu - vācbaltiešu kultūras centru “Domus Rigensis”(www.domus-rigensis.eu). Aizputē ciemosies Latviešu - vācbaltiešu kultūras centra “Domus Rigensis” pārstāvji un uzrunas teiks Mākslas vēsturnieks prof Dr. Ojārs Spārītis un literatūrzinātniece prof Dr. Māra Grudule. Savā atmiņās par sadarbību ar Harro dalīsies arī aizputnieki, bet muzikālo sveicienu pasākuma dalībniekiem būs  sarūpējuši Aizputes Mūzikas skolas Ģitāristu ansambļa dalībnieki. 

Pazīstamais grāmatdevējs un erudītais Baltijas vācu kultūras pārzinātājs  Harro fon Hiršheidts dzimis Rīgā 1925. gada 14. aprīlī, bet 1931. gadā pārcēlās uz Aizputi (Hasenpoth), kur viņa tēvs bija mācītājs un skolotājs. 1939. gadā Harro pabeidza Aizputes skolu, bet tā paša gada beigās bija spiests izceļot no Latvijas. Pēc Vērmatā un amerikāņu gūstā aizvadītā laika viņš izskolojās par grāmattirgotāju. Kopš 1950. gada darbojās kā prasmīgs grāmatizdevējs, tirgotājs un antikvārs, visilgāk Hannoverē. Hiršheits ir izdevis 500 grāmatu un dažādu krājumu par Baltijas literatūru, vēsturi, vārdnīcas, leksikonus, kuri tiek plaši lietoti vēl šodien. Viņš izdevis arī žurnālu "Baltische Hefte". Harro virzīja savu apgādu uz latviešu oriģinālliteratūras tulkojumu izdošanu vācu valodā un vēlāk arī uz baltvācu autoru izdošanu latviešu valodā. Šajā ziņā viņam nebija līdzinieku.

Īpaši atzīmējama ir H.fon Hiršheidta ilggadējā lektora un savas dzimtenes popularizētāja darbība Vācijā, kas aktivizējās pagājušā gadsimta 80.gadu beigās. Sākoties Atmodas laikam Latvijā, 1991.gadā viņš piepildīja savu sapni un atgriezās savā bērnībā zemē Aizputē, ciemos atvedot arī divas Aizputes vācbaltiešu pēcteču grupas, bet 1993.gadā Aizputē nodibināja jaunu izdevniecību SIA “Harro von Hirschheydt”, izdodot latviešu oriģinālliteratūras, novada vēstures un vācbaltiešu darbu  tulkojumus. Izdevniecība pastāvēja līdz 2011.gadam.
Baltijas mantojuma popularizētāja un kultūras atjaunotāja H.von Hiršheidta pašaizliedzīgais darbs Latvijā augstu novērtēts 2004. gadā, kad 17. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts apstiprina viņam piešķirto Goda doktora grādu. H. fon Hiršheidta devums grāmatniecībā un Baltijas kultūras mantojuma saglabāšanā vēl ilgi tiks izmantots arī nākamo paaudžu vēsturnieku, pētnieku darbā.

Detaļas

Publicēts 07 Marts 2025

Piedāvājam pieteikties zaļā un veselīgā dzīvesveida popularizētājas VAIRAS KĀRKLIŅAS vadītā apmācību cikla "Dziednieciskā virtuve" 1. nodarbībai.

Detaļas

Publicēts 07 Marts 2025

Aicinām pieteikt bērnus marta mēneša nodarbībai muzeja Saimes istabā!

Vietu skaits nodarbībā kā vienmēr- ierobežots, tādēļ aicinām pārāk ilgi nekavēties! 

Detaļas

Publicēts 07 Marts 2025

Fotogrāfa Normunda Kaprano fotoizstādē “Vecā loga stāsti” ar fotogrāfiju starpniecību var sajust kādas pamestas vēsturiskas ēkas koka loga rāmja stāstus.
Iedvesma darbiem gūta ceļā no Liepājas uz Ventspili, kad, nedaudz novirzoties no ierastā kursa, Normunds Kaprano esot atradis patiesu pērli – no pamatīgiem laukakmeņiem celtu ēku ar apsūnojušu dakstiņu jumtu.
“Diemžēl ēka bija pamesta un visu aizmirsta – aklām logu acīm, nezālēs ieaugusi. Lai kā arī centos, fascinējošās būves vēsturi izzināt, neizdevās atrast tās īpašniekus. Vien noskaidroju, ka ēka reiz savos ziedu laikus esot bijis “Villas” krogs,” stāsta fotogrāfs.
“Vienu no koka loga rāmjiem, kas vēl turējās vienā eņģē un žēli čīkstēja, nespējot pretoties vēja nodomam likvidēt pēdējo stiprinājumu, iemūžināju lielākoties melnbaltos fotoattēlos. Kāpēc melnbaltos? Manuprāt, vecā loga stāstiem nepiestāv košas krāsas,” turpina Normunds Kaprano.
Normunds Kaprano (1963.) ir Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas fotostudijas “Fotast” biedrs, kura ikdiena aizrit piejūras vēju pilsētā Liepājā.
Degsme vērot pasauli caur kameras “aci” Normundam Kaprano bijusi jau kopš agras bērnības, kad kopā ar tēti attīstījis bildes palagos un sarkanajā gaismā ietītajā virtuvē. Tolaik fotogrāfs neesot varējis iedomāties, ka ar laiku fotoaparāts kļūs par vispateicīgāko ceļabiedru.
Fotoizstāde “Vecā loga stāsti” Aizputes novadpētniecības muzeja izstāžu zālē būs apskatāma no 5. marta līdz 26. aprīlim.

Detaļas

Publicēts 06 Februāris 2025

8. martā, atzīmējot Starptautisko Sieviešu dienu, piedāvājam ļauties sievišķīgai un radošai nodarbei, pašas rokām pagatavojot sev rotas- auskarus un rokassprādzes no ādas kopā ar rotu meistari Danu Liepu.

Vietu skaits nodarbībā ierobežots, tādēļ aicinām pieteikšanos meistardarbnīcai neatlikt uz pēdējo brīdi.

Tiekamies un darbojamies kopā Starptautiskajā Sieviešu dienā muzeja Saimes istabā!

Detaļas

Publicēts 06 Februāris 2025

Esam pārkāpuši gada otrā mēneša- februāra- slieksnim, tāpēc steidzam izziņot pieteikšanos nodarbībai "Radošās bērnu brokastis muzejā".

Tiekamies jau nākamajā sestdienā- 15. februārī!

Detaļas

Publicēts 14 Janvāris 2025

Aicinām vecākus pieteikt savus bērnus 2025. gada pirmajā muzejā "Bērnu radošajām brokastīmā".

Detaļas

Publicēts 14 Janvāris 2025

Muzeja izstāžu zālē iekārtota šī gada pirmā izstāde “Par sapņiem un sirdsdarbiem”, kurā skatāmi Ventspils novada Ziru pagasta rokdarbnieces Janas Liepiņas- Pickēnas darbi. Uz izstādes atklāšanas svētkiem aicinām trešdien-15. janvārī plkst.17:00
Janas atzīst, ka rokdarbi ir viņas dzīves neatņemama sastāvdaļa un tajos viņa var radīt un piepildīt savus izsapņotos sapņus.
Izstādē apskatāmas 42 krustdūriena tehnikā izšūtas gleznas, rotas no pusdārgakmeņiem, puzuri, sapņu ķērāji un vēja zvani. “Katrs puzurs ir kā dizaina elements. Vispirms tas top manā fantāzijā un tad realitātē. Rokdarbi tā ir mana meditācija…. Tas ir laiks man, kurā es varu izpausties un radīt ko skaistu un neatkārtojamu. Ir ļoti grūti uztaisīt vienu un to pašu darbiņu atkārtoti, vismaz man… katrs darbs ir individuāls”, atzīst Jana.
Kopš 2018. gada Janai ik vakara izšūšana ir kļuvusi par patīkamu un relaksējošu nodarbi un ieradumu. Pirmo darbu “Baltās un dzeltenās margrietiņas” viņai uzdāvinājis vīrs Kaspars un tas tika izšūts divu mēnešu laikā. Tā arī viss sācies. Tagad jaunus darbus izšūšanai radi un draugi viņai dāvina gan svētkos, gan jubilejās, lai iegūtās prasmes un pieredze nepārtraukti tiktu liktas lietā, radot jaunas un skaistas izšūtas gleznas.
Kā uzskata Jana, patika uz rokdarbiem viņai ir gēnos no vecmāmiņām, kas bijušas lielas rokdarbnieces. Paralēli rokdarbiem, Jana darbojas ezotērikas jomā, ir gaišreģe, dziedniece un vārdotāja. Līdz ar to katrs viņas darbiņš ir piepildīts ar īpašu pozitīvo enerģiju un spēku.
Izstāde  apskatāma līdz pat februāra nogalei.

Detaļas

Publicēts 27 Novembris 2024

Ikviens muzejnieks, senlietu krātuves vadītājs un interesents 5. decembrī tiek aicināts izglītojošā seminārā "Arheoloģijas diena Aizputē".
Pasākums notiek sadarbībā ar Latvijas Arheologu biedrību, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi un Latvijas Universitātes humanitāro zinātņu fakultāti.
11:00 - 13:00 "Arheoloģiskais mantojums Dinvidkurzemē un tā aizsardzība"

Lektori:
• Jānis Asaris (Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs, arheologs) “Kuršu kultūras attīstības arheoloģiskā skatījumā: izpētes vēsture un galvenie secinājumi”
• Egita Lūsēna (Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciāliste, arheoloģe) “Arheoloģiskie pieminekļi Aizputē un tās apkārtnē”
• Mārcis Kalniņš (Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras priekšmetu aprites daļas eksperts, arheologs) “Arheoloģiskās senlietas un kā rīkoties šādi izskatās?”

13.00 – 13.30 Pārtraukums
13.30 – 15.00 "Akmens laikmeta tehnoloģijas un to pētniecība Latvijā"

Lektori:
• Dr. Vanda Haferberga (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētniece) “No jūras līdz iekšzemei: keramikas trauku izgatavošana neolītā”
• Dr. cand. Mārcis Kalniņš (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks) “Iežu apstrādes tehnoloģijas no akmens laikmeta līdz mūsdienām”

Semināra noslēguma Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta projekta* izstādes “Akmens laikmeta prasmīgās rokas” atklāšana (izstādē tapusi LZP finansētā projekta “ Prasmju
sinerģija un amatniecības konteksti: integrētais pētījums par akmens laikmeta tehnoloģijām Austrumbaltijā”.
Obligāta iepriekšēja pieteikšanās, zvanot 29623284 vai rakstot: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.