GERDA KOLA

"Tēvu zemes mīlestību
Mēs ar darbiem radīsim".

Šīs latvju dainas gudrība mani pamudināja pēc iespējas pilnvērtīgāk iesaistīties virtuālās pastaigas tekstu vāciskās versijas izveides darbā. Vārds "tēvzeme", burtiski tulkojot no vācu valodas, ir tēva un mātes zeme, kuri šeit dzimuši, strādājuši un lietojuši trīs sarunvalodas: latviešu, krievu un vācu. Viņiem šī zeme bija jāatstāj 1939. gadā un viņi ieradās nevis Vācijā, kā tika solīts, bet gan Pozenā (Poznaņā), kur es piedzimu.

Tikai 1976. gadā vecāki mani aizveda uz savām bijušajām mājām un darba vietām Rīgā. Aizputē es ierados vēl padomju okupācijas laikā un šeit piedzīvoju to dienu, kad no jauna tika pasludināta Latvijas valsts neatkarība.

Kā svešiniece es ierados šajā pilsētā un mani te laipni uzņēma. Man ļāva svinēt svētkus kopā ar saimniekiem, pie kuriem nakšņoju, baudīt viņu krāsņo ziedu rotu dārzā, smieties, dejot, dziedāt un pusdienot kopā ar viņiem.

Šeit es latviešu draugu lokā atradu savas ģimenes saknes un varēju "piedzīvot" vecmāmiņas stāstus. Ar Pētera automašīnu devos izpētīt apkārtni. Gunta man parādīja ceļu mežā, kurp doties pēc brīnišķīgākajām sēnēm. Nepazīstams zvejnieks mani bagātīgi apdāvināja, daloties ar savu lomu. Un Laimdota mani pavadīja atpakaļ uz pilsētu, kad es biju nomaldījusies mežā un prasīju viņai pēc pareizā ceļa. Tirgū es atradu vietējos produktus savai fiziskajai labsajūtai. Aizputes mājsaimnieču gatavošanas prasmes manī pamodināja snaudošas atmiņas par griķiem, debessmannā, ar gaļu pildītajām plānajām pankūkām - "komm morgen wider", pankūkām un pīrāgiem. Īsāk sakot: es šeit jūtos kā mājās, es vēlos šeit atgriezties vēl un vēl.

Ivara Silāra un Vara Santa grāmata "Aizpute. Pagātne un tagadne" mani iedvesmoja, viņu virtuālā pastaiga pa pilsētu - vēl vairāk! Šīs virtuālās pastaigas apmeklētāji var iepazīties ar pilsētās arhitektūru, tās daudzveidīgo vēsturi, dažādām valodām, kultūrām un tautas tradīcijām, kas atstājušas neizdzēšamas pēdas šajā vietā. Varbūt mana profesionālā pieredze kā mērniekam, strādājot ar kartēm un zemi, ar ēkām un likumiem, man palīdzēja skaidri izteikt un veidot sarežģītās īpašumtiesību struktūras aprakstu.

Un es vēlos, lai šī gleznainā reģiona nacionālās tradīcijas tiktu saglabātas mums visiem, lai tās nākotnē iepazītu vēl plašāks cilvēku loks un lai cilvēkiem bez latviešu valodas zināšanām būtu pieeja šim darbam. Ieskats šīs burvīgās mazpilsētas vēsturē mums visiem dod iespēju sagatavoties ceļojumam uz reālo AIZPUTI un meklēt tās vēstures pavedienus.