Kurzemes mazpilsētai Aizputei ir sena vēsture. Šogad  tā svin savas pastāvēšanas 776. gadskārtu, tādēļ var teikt, ka Aizpute ir vieta, kuras ielās satiekas gadsimti.
Gadiem ejot, jo īpaši 20. gadsimtā, pilsēta ir piedzīvojusi lielas izmaiņas ne tikai tās vizuālajā izskatā, bet arī iedzīvotāju nacionālajā sastāvā. Aizputē līdzās pamatnācijai līdz 1939. gadam pastāvēja un dzīvoja ievērojama vācbaltiešu kopiena, kas pilsētai deva tās vācisko nosaukumu Hasenpoth, un līdz 1941. gada oktobrim – liela ebreju kopiena. Šī multikulturālā vide Aizputē ir izveidojusi savdabīgu kultūrvēsturisko mantojumu, kas turpina dzīvot vienuviet ar pilsētas šodienu. Ebreju un vācbaltiešu celtās mājas, kas veido pilsētas vēsturiskā centra koka arhitektūru, ir kā muzejs zem atklātām debesīm. Tās kā pilsētas kultūrvēstures liecības glabā un nemitīgi papildina stāstus par to reiz bijušajiem iemītniekiem – Aizputes iedzīvotājiem, viņu sadzīvi, nodarbošanos, kultūras tradīcijām. Šos stāstus pētīt, izzināt, izstāstīt nākamajām aizputnieku paaudzēm un popularizēt pilsētas viesiem ir muzeja uzdevums.
Ar mērķi dot savu artavu Aizputes ebreju kopienas kultūrvēstures izzināšanā, saglabāšanā, popularizēšanā un veicināt saliedētas, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošanos un pastāvēšanu Aizputē, muzejs sagatavoja projekta pieteikumu “Kopīgo un atšķirīgo meklējot: Aizputes vācbaltiešu, ebreju un latviešu veidotais kultūrvēsturiskais mantojums” Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2024” ietvaros izsludinātajā VKKF mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un projekta pieteikumu “Ebreju kultūras mantojums Aizputē” Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam. Abi projekti saņēma fondu finansiālo atbalstu.
Projektos plānoto aktivitāšu ietvaros 25. augustā Aizputes novadpētniecības muzejs sadarbībā ar Rīgas Ebreju kopienu organizē Ebreju kultūras dienu Aizputē, aicinot iepazīt pilsētas agrāko iedzīvotāju – ebreju vēsturi, kultūru, tradicionālās zināšanas un kulināro mantojumu.

Šīs dienas pasākumi iesāksies plkst. 13.00 ar piemiņas brīdi – Aizputes draudžu garīdznieku un ebreju kopienas pārstāvju ekumenisku aizlūgumu Aizputes ebreju Holokausta vietā - Dzirkaļu mežā pie aizputnieku uzstādītā piemiņas akmens. (Pulcēšanās bijušā Aizputes lidlauka teritorijā pie Aizputes-Kalvenes šosejas.)
Plkst. 14.30-16.30 Aizputes novadpētniecības muzejā ar ebreju virtuves īpatnībām, produktu izcelsmes un pagatavošanas likumiem jeb kašrutu iepazīstinās muzeja "Ebreji Latvijā" direktors Iļja Ļenskis un Rīgas Ebreju kopienas valdes locekle Gita Umanovska, savukārt meistarklasi tradicionālās Šabata maizes jeb halas gatavošanā vadīs ebreju virtuves lietpratēja Tatjana Bekermeistere. Interesentiem lūgums pieteikties iepriekš, zvanot 29623284 (Jolanta).
Plkst. 17.00-18.30 Aizputes pilsētas kultūras namā, bij. sinagogas ēkā, Atmodas ielā 16, I. Ļenska un G. Umanovskas stāstījums par ebreju vēsturi, tradīcijām, svētkiem un rituāliem. Kultūras dienu noslēgs Rīgas ebreju kopienas jauktā kora “Šofar” koncerts (mākslinieciskais vadītājs Josifs Cisers, koncertmeistare Raisa Kažoka). Koris “Šofar” ir vienīgais ebreju koris Baltijā, koncertā skanēs dziesmas jidišā, ivritā un ladino valodā.