170. - 171. lapaspuse

170. lapaspuse

Tā kā laiku maiņas un cilvēku mirstības dēļ daudzas lietas tiek sagrozītas un izzūd no atmiņas, 1576.g. 12. aprīlī manā, Aizputes birģermeistara Lamberta Kemnera un tiesas fogta Bonaventūras Bartelta priekšā bez uzaicinājuma un labprātīgi ieradās godājamais un gudrais Johans Rīzenbeks no vienas puses, un Gerts Šmits ar savu sievu Margrētu no otras puses, un paziņoja, ka ir noslēguši pastāvīgu un pareizu pirkumu, un pieprasīja to ierakstīt mūsu tiesas un pilsētas grāmatā. To viņiem nevarēja liegt, un līgums skan sekojoši. Gerts Šmits savam znotam Johanam Rīzenbekam un viņa mantiniekiem ir pārdevis un nodevis tīruma gabalu tīrumu ielejā, kas atrodas starp Oto Bolšteina un Rotgera Rozentāla tīrumiem, kā arī pļavu pie Tebras upītes Dekšņos un vienu zirgu par 50 Rīgas markām. Abas puses tam piekrīt, un tam jāpaliek mantojamā īpašumā uz mūžīgiem laikiem, un izmantošanā pēc savas gribas un patikas.

171. lapaspuse

Es, Hermanis Maidels, Polijas un Zviedrijas karaliskās majestātes kambarjunkurs, Piltenes stārasts, Cīravas un Rozenbekas dzimtkungs, ar šo paziņoju un apliecinu katram, kurš šo lasīs, it īpaši tiem, uz kuriem šis attiecas un šo jāzina, ka apakšā minētajā datumā godājamā Aizputes rāte un kopiena ieradās manā priekšā un apzvērēja, ka agrāk ar lielām pūlēm un izdevumiem no visugaišā, augstdzimušā firsta un kunga Georga Frīdriha, Brandenburgas markgrāfa, Prūsijas, Silēzijas un Jēgerndorfas hercoga, ir izlūgušies un saņēmuši tiesības noturēt Miķeļdienas tirgu, un ilgu laiku šīs tiesības likumīgi izmantojuši. Tomēr pēc tam toreizējais amta pārvaldnieks klosterī Ananija Kohs bez jebkāda iemesla šīs tiesības atņēmis, un tirgu pārcēlis uz klosteri, kādēļ viņi ir cietuši lielus zaudējumus savā namnieku uzturā un ienākumos. Šo iemeslu dēļ viņi ir izvēlējušies rīkot citu tirgu Sīmaņa un Jūdas dienā, un lūdza man, lai tam piekrītu un izdodu par to privilēģiju. Es pēc cītīgas apdomāšanas sapratu, ka šis viņu ierīkotais tirgus neradīs nekādu kaitējumu, un būs noderīgs Aizputes pilsētas namnieku iztikas pavairošanai un uzplaukumam. Tādēļ es apmierināju viņu prasību, un paziņoju arī saviem pēctečiem amatā, ka godājamā Aizputes pilsētas rāte un kopiena un viņu pēcnācēji šo viņu iemīļoto un ierīkoto, kā arī manis atļauto sīktirgotāju un zivju tirgu Sīmaņa un Jūdas dienā