214. - 215. lapaspuse

214. lapaspuse

kā arī pakļautība virskundzībai, un kā tā ir izpaudusies laikā, kad bīskapija bija ieķīlāta Brandenburgas markgrāfam, un vēlāk iznomāta – vai viņiem vispirms bija jāgriežas pie Aizputes burggrāfa jebšu vietējā apelācijas orgāna, un vai tiesai bija pakļautas visas lietas, jebšu spriedumus bija jāiesniedz apelācijai augstākajam tiesnesim, un smagās lietas atradās viņa kompetencē. Tādēļ mums ar pienācīgajiem līdzekļiem un pienācīgajā veidā tika paskaidrots, ka visugaišais, augstdzimušais firsts Johans Sigismunds, Brandenburgas markgrāfs, Svētās Romas impērijas kambarkungs, Prūsijas, Gerlicas, Klēves, Berges, Štetinas, Pomerānijas, Kašūbijas un Vendenes kūrfirsts, Silēzijas, Krosenas un Jēgerdorfas hercogs, Nirnbergas burggrāfs, Rīgenas firsts, Markas un Rāvenburgas grāfs, Rābenšteinas kungs, mūsu žēlīgais un draudzīgais, mīļais svaiņa un brālēna kungs Piltenes bīskapijas paturēšanai īpašumā un tās pārvaldīšanai bija saņēmis visas politiskās tiesības. Viņi vispadevīgi mums lūdza izrādīt žēlastību, atcelt apelācijas tiesības Brandenburgas hercoga tiesai, un uzņemties to mūsu hercoga galma tiesai. Pēc tam šis tika apspriests un nospriests, ka tas šai pilsētiņai palīdzētu un noderētu,

215. lapaspuse

tādēļ mēs arī gribam izpildīt šo viņu niecīgo prasību.

Mēs tad nu esam to pieļāvuši un apstiprinājuši, ka turpmāk visi un katrs, kas Aizputes tiesā saņems spriedumu, un kam būs tiesisks pamatojums šo spriedumu apstrīdēt, to varēs apelēt mūsu galma tiesā, un pakaļauties mūsu aizsardzībai.

Kā tad arī mūsu komisāri 1612.g. 9. janvārī mums ir teikuši, ka Aizputes pilsētiņai jāpaliek pie savām vecajām privilēģijām un paražām. Mēs to apstiprinām ar savu hercoga zīmogu un pašrocīgu parakstu. Dots Kuldīgā, 1615.g. 25. novembrī.

Vilhelms, ar paša roku