70. - 71. lapaspuse

70. lapaspuse

Ja vienam tiek piešķirta atdalīta manta. X.

Ja vīram un sievai laulībā ir kopīgi bērni, viņi kādiem bērniem piešķir atdalītu mantu, pēc tam nomirst viens no bērniem, un gribētu sadalīt viņa mantu, to jādala starp bērniem un vecākiem pēc pilsētas tiesībām. Un bērni, kas ir atdalījušies, patur savu mantu.

Kā bērniem rīkoties ar atdalītu mantu. XI.

Ja dēls vai meita saņem atdalītu mantu, un viņu vecāki nomirst, dēlam vai meitai ar saviem aizbildņiem jāpaziņo par mantu diviem rātskungiem, lai viņi to var apstiprināt. Pārējā mantojuma daļa paliek citiem bērniem.

Par pusbrāļiem un pusmāsām. XII.

Ja pusbrāļi un pusmāsas ir likumīgā laulībā dzimuši bērni, viņiem ir tiesības mantot, pēc tam tēvočiem un brālēniem, tantēm un māsīcām. Kurš ir tuvākais radinieks, tas ir arī tuvākais mantinieks. Tēvs un māte nedrīkst atstumt no mantojuma pusbrāļus vai pusmāsas. Citādi ir ar ārlaulībā dzimušiem bērniem, kas var mantot tikai no saviem tuvākajiem radiem.

Ja vīram ir divu laulību bērni. XIII.

71. lapaspuse

Ja vīrs likumīgi salaulājas ar sievu, viņam no tās ir bērni, sieva nomirst, viņš apņem otru sievu, arī no tās viņam ir bērni, vīrs nomirst, un bērniem no pirmās laulības nav savas mantas, vispirms no kopīgās mantas ir jāatlīdzina parādi. Tad mātei ir jāsaņem savu pūru, un atlikušo jāsadala uz pusēm starp pirmās un otrās laulības bērniem.

Par bērniem, kas stājas laulībā vai iet klosterī. XIIII.

Cik vien ilgi dzīvo laulātie vīrs un sieva, viņiem ir vara darīt ar saviem bērniem, ko vien viņi grib, labā veidā – kā vīrs meitām, tā sieva zēniem. Ja viens no laulātajiem nomirst, tikai otrs laulātais vai tuvākie radi var izdot pie vīra jaunavu [meitu] vai atraitni, jebšu nepilngadīgu zēnu izdot pie sievas, pēc radu padoma no abām, tēva un mātes pusēm, kas ir labi ļaudis. Ja tā netiek darīts, pusi no mantas, kas pienākas bērnam, jādod pilsētai, bet otru pusi – tuvākajiem [radiem], lai tā būtu jaunava jebšu sieva.

Ja kādam bērnam nav tiesību. XV.