92. - 93. lapaspuse

92. lapaspuse

var to atlīdzināt ar piecām mārkām sudraba, no kurām trīs jādod sūdzētājam, bet divas – pilsētai.

Par sitieniem ar uzasinātu ieroci. XV.

Ja kāds vīrs citam ar uzasinātu ieroci uzsit zilumu vai asiņojošu brūci, jebšu nolamā citu ar godu aizskarošiem vārdiem: zaglis, slepkavnieks, laupītājs, blēdis, trakais, maukasdēls un tamlīdzīgiem, viņam to apsūdzētājam jāatlīdzina ar pusmārku sudraba, bet fogtam – trīs ēres. Ja naudas viņam nav, viņu jāliek pilsētas cietumā uz trim nedēļām pie maizes un ūdens, un [uzturēšanas] izdevumus apmaksā sūdzētājs.

Par uzasināta ieroča došanu citam. XVI.

Ja vīrs zobenu, dunci vai citu uzasinātu ieroci dod citam, lai ar to durtu, cirstu vai ievainotu, un tas tiek pierādīts, viņam pilsētai jādod vienu mārku sudraba, bet fogtam – ieroci.

Ja kāds citam nogriež ausi vai degunu, jebšu izdur aci. XVII.

Ja kāds vīrs otram nogriež vai nocērt ausi vai degunu, vai izdur aci pēc paša vainas, viņam to jāatlīdzina ar desmit mārkām sudraba, no kurām divas daļas saņem sūdzētājs, pilsēta – trīs mārkas sudraba, un fogts – sešas ēres.

93. lapaspuse

Kurš ir noziedznieks. XVIII.

Noziedznieks ir tas, kurš veicis atklātu noziegumu un aizbēdzis vai redzēts ar uzasinātu ieroci. Ja kādam ir dūša un ieroči, tam jāpalīdz noziedznieku aizturēt.

Par dubultu soda naudu. XIX.

Visus pārkāpumus ar sitieniem, ievainojumiem, ķildām un lamāšanos, kas notiek kapsētā, tirgū, gaļas tirgū, maizes tirgū, vai slepenajā namā[1], pirtī jebšu tiesas priekšā, ir jāatlīdzina dubultā.

Par sitieniem, kas neatstāj zilumus vai asiņojošas brūces. XX.

Ja kāds citam iesit, un sitiens neatstāj zilumu vai asiņojošu brūci, nogāž viņu pie zemes, nosauc otru par maukasdēlu vai citā godu aizskarošā vārdā, tam apsūdzētājam to jāatlīdzina ar vienu vērdiņu, bet pilsētai – ar astoņām ērēm. Ja viņam nav naudas, viņam jāiesit tāpat, kā sita viņš.

Ja kāds ir piekāvis otru. XXI.

Ja kādam vīram ir uzsists zilums vai asiņojoša brūce, viņam par to jāpaziņo fogtam, un kad tiesas priekšā ir atnācis viņa pāridarītājs, ar paša roku uz svētajiem jāapzvēr, ko pāridarītājs viņam ir nodarījis. Apsūdzētais to var noliegt ar divu godīgu namnieku zvērestu, ka viņš nav bijis tanī laikā un vietā, kad viņam nodarīti miesas bojājumi.

[1] Slepenais nams – iespējams, publiskā ateja.