102. - 103. lapaspuse

102. lapaspuse

Kuram ir nodarīts kaitējums, tam par to ir jāpaziņo, jāpierāda un jāapzvēr, cik kaitējums ir liels. Un ja otrs, kurš nodarījis kaitējumu, apzvēr, ka kaitējums nodarīts pret viņa gribu un nejauši, viņam jāatlīdzina puse no kaitējuma.

Par izmestu mantu. IIII.

Ja no kuģa nevis apzināti, bet nepieciešamības spiesti tiek izmesta manta, un kuģis izglābts dodas tālāk ar pārējo mantu, kuģa īpašniekam par zaudēto mantu ir jāatlīdzina pēc to svara un vērtības. Kuras mantas mārciņa ir trīs mārku vērtībā, no tām ir jāatmaksā viena mārka. Par zaudētās mantas pudu ir jāmaksā trīs mārkas. Ja kuģis ticis pārkrauts pār mēru ar zudušo mantu, par to nav jāatlīdzina. Un ja vīrs mantu nogādā kuģī, viņam ar kapteini jārunā, vai kuģis ar mantu netiks pārkrauts pār mēru. Ja kuģots tiek ar bojātām tauvām un mastu, zaudējumi ir jāatlīdzina kapteinim vienam pašam, tādēļ viņam par tiem jādod solījums, kam par lieciniekiem ir visi, kuri atrodas uz kuģa. Viss, kas notiek aiz kuģa borta, vējš un viļņi, ja par to tiek apliecināts, nav vainojami.

Par mantu, kas tiek izmesta ārkārtējas nepieciešamības gadījumā. V.

Ja manta jūrā tiek izmesta ārkārtējas nepieciešamības gadījumā, par izmesto mantu jāatlīdzina no kuģa un saglabātās mantas, kad tā tiks pārdota.

Un šķiperim[1] par zaudējumu ir jāpaziņo, jāliecina un jāapzvēr, cik zaudējumi ir lieli. Un tam, kurš ir izmetis mantas, jāapzvēr, ka viņš to darījis ne pēc savas gribas un nepieciešamības spiests. Tad viņš varēs atlīdzināt pusi no zaudējumiem.

103. lapaspuse

Ja kuģis dodas jūrā pārlādēts. VI.

Ja kuģis ir pielādēts un burā prom bez kuģa nomnieku sūdzībām, un visa manta nonāk galā, šķiperis nekādā ziņā nav vainojams. Bet ja kuģis ir pārmēru pārlādēts ar kravu, labi ļaudis viņam par to sūdzas, bet kuģis pārlādēts dodas projām, vienīgi šķiperis atlīdzinās par mantām, kas tiks izmestas. Ja kuģis ir pārāk pārlādēts, un tamdēļ nevar burāt prom, mantas, ar kurām kuģis ir pārlādēts, jāatgriež atpakaļ.

Par kuģa avāriju. VII.

Ja kuģis avarē, šķiperim vispirms jāglābj cilvēki, un tikai pēc tam manta. Turklāt, ja vien tas iespējams, viņam jāglābj enkurs un tauvas. Pēc tam viņam jāglābj kuģa nomnieku mantas.

Par bēgšanu no kuģa borta nepieciešamības gadījumā. VIII.

Ja ļaudis, piligrimi vai tamlīdzīgi, nepieciešamības spiesti, aizbēg no kuģa, un viņu manta paliek kuģī, kuģim pilnībā jāatlīdzina par mantām, kas iet bojā. Par zaudētu zeltu, dārgakmeņiem un rotām jāatlīdzina dubultā. Taču ir jāpierāda visi zaudējumi, kas notikuši uz kuģa borta.

[1] Šķiperis – kuģa īpašnieks.