104. - 105. lapaspuse
104. lapaspuse
Ja vīrs atrod mantas jūrmalā vai jūrā. IX.
Ja kāds vīrs atrod [izskalotas] mantas jūrmalā, viņam jāiet uz tuvākajām mājām un mantas jāpiesaka. Ja viņam neticētu, viņam pie mantas jāierodas ar diviem uzticamiem ļaudīm, un tam, kas mantu ir atradis, jāsamaksā alga par darbu, tik liela, cik ļaudis atzīs par labu. Ja vīrs mantu atrod jūrā, no kurienes nevar redzēt krastu, viņš var paturēt ceturto daļu mantas, bet trīs daļas ir jāatdod. Ja vīrs atrod mantu jūrmalā vai jūrā, un to piesavinās, viņu jāuzskata par mantas zagli.
Ja kuģis brauc pa Daugavu. X.
Ja kuģis brauc pa Daugavu, un atgadās nelaime, ka ir nepieciešams izmest mantu, par visu izmesto mantu, kuras mārciņa maksā vairāk nekā trīs mārkas sudraba, ir jādod mārciņa divu vietā, un kas ir lētāka, to jāatlīdzina mārciņu pret mārciņu. Tātad jāaprēķina mantu vērtība, un jāizmet lētākās mantas. Ločiem ir jāmaksā laivas naudu, un dažādu zaudējumu atlīdzināšanu ločiem jāaprēķina viens pret vienu ar zaudētās mantas vērtību, bet par naudu, sudrabu, rotām, dārgakmeņiem, zīdu un zīda drānām ir jāatlīdzina dubultā.
Ja kuģis burā tik tālu jūrā, ka no krasta nav saredzams. XI.
105. lapaspuse
Ja kuģis izbrauc no Daugavas, aizbrauc tik tālu, ka no krasta nav saredzams, bet tam vētras dēļ ir jāatgriežas, ir jāmaksā pilna noma. Ja kuģis ir aizbraucis tālāk, un tam jāatgriežas, šķiperis nevar prasīt vairāk kā tikai pusi nomas naudas.
Ja kuģis, kas brauc uz rietumu zemēm, no Gotlandes griežas atpakaļ. XII.
Ja kuģis ir nomāts un brauc uz rietumu jūru, sasniedz Gotlandi, un kapteinis gribētu burāt atpakaļ uz Daugavu, viņam katram matrozim algu ir jāatlīdzina ar četrām ērēm.
Par kapteini. XIII.
Kad šķiperis nolīgst kapteini, viņam ir kapteinim jāsamaksā pusi no algas, bet otru pusi – pēc dienesta laika beigām. Kapteinim nav jāatlīdzina par izmestajām mantām, ja viņš izmet pusi lasta[1] vai mazāk. Ja viņš izmet vairāk nekā pusi lasta mantu, viņam jāatlīdzina par visu izmesto.
Par vēja naudu. XIIII.
[1] 1 lasts = 12 birkavi = 2010,24 kg.