300. - 301. lapaspuse

300. lapaspuse

1740.g. 21. jūlijā visa godājamā namnieku kopiena tagadējo tiesas fogtu Krēmeru ievēlēja par birģermeistaru, un viņš pēc ilgas apdomāšanās to akceptēja. Tāpat par tiesas fogtu tika ievēlēts rātskungs Glēske, kurš arī sākumā to negribēja, taču beidzot akceptēja, un abi nodeva savu zvērestu. Tad visa godājamā namnieku kopiena abiem vēlēja laimi, un novēlēja, lai visulabais Dievs, kurš ir visas tiesas un taisnības virstiesnesis, viņiem stāvētu klāt, lai viņi varētu sodīt ļauno, sargāt tiesības, un piešķirtu taisnību tiklab bagātajiem, kā nabagajiem.

Pēc tam godājamie birģermeistars un tiesas fogts vienojās par savu algu tāpat kā viņu priekšteči sekojošā veidā:

1. Kad aktuārijs no Jāņu tirgus nodevām būs saņēmis viņam pienākošos 20 florēnu algu, atlikušo naudu viņi sadalīs uz pusēm.

301. lapaspuse

2. Pilsētas zemnieks[1] Cīce paliek vienīgi birģermeistara klaušām un dienestam.

3. Ebreju kapsētas naudu viņi abi dalīs uz pusēm.

4. Birģermeistars vienīgais saņems soda naudas krimināllietās.

5. 6 pūrvietas lielo zemesgabalu, kas atrodas pie Foigta zemes, un bija ierādīts Klinda kungam, birģermeistars saņem savām vajadzībām un brīvai apstrādāšanai.

6. Simjūda tirgus nodevas saņems birģermeistars, fogts un rātskungi vienlīdzīgās daļās.

7. Zīmognodevas un dzimšanas apliecību [izsniegšanas] naudas viņi sadalīs uz pusēm.

8. Ja kāds kļūst par namnieku, viņam par namnieka tiesībām jādod 1 dālderi birģermeistaram, 1 dālderi fogtam, un 1 dālderi pilsētas lādei[2].

9. Pilsētas lāde un privilēģiju dokumenti paliek pie birģermeistara, sesijas arī tiek noturētas pie viņa.

Šis ir nolemts un uzrakstīts augšā minētajā gadā un dienā.

[1] Pilsētas zemnieks – pilsētai piederošs dzimtzemnieks.

[2] Pilsētas lāde – pilsētas kase, ko glabāja ar vairākām atslēgām slēdzamā lādē.