304. - 305. lapaspuse

304. lapaspuse

un jāsagatavo tiklab tēva mantojuma, kā mātes mantas pilnīgs saraksts pienācīgā un likumīgā formā. Tad mums, mūsu mantiniekiem un pēcnācējiem, nekad nebūs ierunas un iebildumi pret māti, Baumgertela kungu vai viņu mantiniekiem un pēcnācējiem, bet Baumgertela kungs, viņa mantinieki un pēcnācēji pēc mātes nāves paturēs visu, viņi tiks pielaisti pie nama un pārējā mantojuma tiesiskas pārņemšanas īpašumā, un neviens nevarēs viņiem to liegt. Mēs esam šo parakstījušas asistentu un citu liecinieku kungu klātbūtnē, un tas pienācīgā veidā ir ierakstīts pilsētas grāmatā. Datēts Aizputē, 1737.g. 3. septembrī.

Daniels Ludvigs Kūcs kā mana svaiņa Johana Kristofa Kleina asistents un pilnvarotais

Daniels Ludvigs Kūcs, ar paša roku

Luīze Šarlote Kūca, ar pašas roku

Johans Kristofs Kleins, ar paša roku

Anna Elizabete Kleina, ar pašas roku un zīmogu

Andreass Krēmers, kā aizbildnis un liecinieks

Peters Lorencs Tekenburgs, kā asistents

Martins Glēske, tiesas fogts

Gotfrīds Kurtiuss, Aizputes tiesas aktuārijs

305. lapaspuse

1741.g. 26. augustā pilsētas zemnieks Cīces Mārtiņš kopā ar savu brāli Pāvilu, kuri dažus gadus bija iesaistīti procesā, tika pārdoti augstdzimušajam kungam fon Treidenam, Lielblendīnes muižas dzimtkungam, par 200 Alberta florēniem un 20 asīm malkas, kas naudā ir novērtētas par 60 florēniem. Šī nauda, saskaņā ar obligācijām, tika noguldīta uz procentiem pilsētas lādē. Tiesas fogts Glēzers 1742.g. Jāņos ieguva 50 florēnus skaidrā naudā, pilsētas eltermanis Šmits – 200 florēnus, Gagello -–100 florēnus, Kūcs – 100 florēnus, ministeriālis[1] Hermans – 50 florēnus.

[1] Ministeriālis – pilsētas tiesas izpildītājs.