Kuldīgas iela Nr.18

Kuldīgas iela № 18 20. gs. 20. gadu otrā pusē

Kuldīgas iela № 18 2014. gadā

Pirmo māju šeit 1798. gadā uzbūvēja galdniekmeistars Verners Efraims Pauls, kas celtniecības dēļ bija iekūlies lielos parādos, kādēļ 1800. gada rudenī viņa un viņa sievas manta nonāca izsolē. Nopirka to Dr. med. Johans Heinrihs Blūmentāls, kas bija viens no Paula kreditoriem.

1803. gadā Blūmentāls šo māju par 500 dāldeliem pārdeva Kēnigsbergā dzimušajam Piltenes apriņķa ārstam Johanam Filipam Heinem. Pēc viņa nāves 1808. gadā, namu mantoja atraitne Karolīne Elizabete Heine. 1811. gadā šeit dzīvoja arī Filips fon Hāns un viņa brīvlaistais lauksaimnieks un mednieks Reinholds Valdmanis.

Kaut kad šo īpašumu iegādājies kurpniekmeistars Gablonskis, kas 1821. gadā to par 1.066 2/3 sudraba rubļiem pārdevis pulkvežleitnantam Voldemāram Eduardam fon Ciliakus.

1830. gadā šo gruntsgabalu nopirka galdniekmeistars Johans Ernsts Brūders, kas drīz pēc tam cēla šeit jaunu māju. Pirms celtniecības pabeigšanas Brūders jaunbūvi 1833. gadā par 2.400 rubļiem pārdeva Aizputes virspilskuga tiesas sekretāra Nikolausa Voldemāra Tilinga sievai Paulīnei Tilingai. Darījuma līgumā bija noteikts, ka celtniecība jāpabeidz līdz 1839. gadam.

Jaunbūvēto namu 1846. gadā nopirka Hermans Harings un 1852. gadā pārdeva apriņķa tiesas sekretāra sievai Idai fon Bīnenštammai, un 1866. gadā viņas mantinieki namu pārdeva Eduardam Origīsam fon Rutenbergam.

1871. gadā šo namu kā savas sievas Angelikas, dzim. fon Bīnenštamma, aizbildnis nopirka Aizputes pilsētas sekretārs Alfons Gēbels.

Par nākamo īpašnieku 1874. gadā kļuva ārsts Rūdolfs fon Grots, kas par to samaksāja 3.300 rubļus, bet 1883. gadā fon Grota īpašumu mantoja viņa māsas Minna, Anna un Marija fon Grotas. Jau kopš 1876. gada šeit bija Minnas Grotas privātskola meitenēm, kas šeit pastāvēja līdz Pirmajam pasaules karam. Uz 1914. gada 1. janvāri tā bija 2. šķiras meiteņu privātskola ar 54 skolniecēm un 6 skolotājiem, kuru skaitā bija māsas Grotas.

1920. gadā Marijas daļu mantoja Minna un Anna, bet 1921. gadā par mantinieci kļuva Anete-Terēze Ernestīne fon Grota.

1922. gadā gruntsgabalu ar uz tā esošām ēkām par 8.000 Latvijas rubļiem nopirka Ebreju izglītības biedrība „Haskolo” un fotogrāfijā redzamajā namā atvēra Aizputes ebreju pamatskolu – Aizputes pilsētas žīdu 6-klasīgo pamatskolu.

Pēc 1941. gada tas bija dzīvojamais nams.

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU