Pasta iela Nr.8 / Jāņa iela Nr.7

Pasta iela № 8 / Jāņa iela № 7 1937. gada aprīlī

Pasta iela № 8 / Jāņa iela № 7 2014. gadā

Gruntsgabals, uz kura uzcelta vairs tikai fotogrāfijās redzamā koka dzīvojamā māja Pasta un Jāņa ielas stūrī, iespējams, bijis apbūvēts jau 17. gadsimtā un uz tā atradies tas pats krogs, par kuru 1715. gadā minēts, ka tā salmu jumts ir sliktā stāvoklī, un krogs ir pamests. Vienlaikus norādīts, ka krogu vajadzētu izremontēt un iznomāt kādam Aizputes pilsonim, lai tajā varētu tirgot Jaunlažas muižā brūvēto alu un degvīnu. Tas tomēr nav izdarīts, un krogs sabrucis.

Šis bija viens no diviem Kurzemes hercogiem piederējušās Jaunlažas muižas īpašumiem pilsētas teritorijā (sk. arī Pasta iela № 5), ko par 4 Alberta reihsdālderu lielu ikgadēju nodevu hercogs Saksijas Kārlis (Saksijas princis Karls Kristians Jozefs) 1761. gadā atļāva iznomāt Aizputes birģermeistaram Johanam Zāmuelam Heroldam, atļaujot iznomātos gruntsgabalus apbūvēt un būves paturēt nomnieka īpašumā.

Ar šādu hercoga lēmumu nebija mierā Jaunlažas muižas nomnieks Karls Ludvigs Fitinghofs - Šēls, kas šos gruntsgabalus turpināja uzskatīt par Jaunlažas muižas īpašumu. Viņš konfiscēja Herolda sagādātos būvmateriālus, un birģermeistars bija spiest sūdzēties hercogam. 1762. gada 30. jūlijā hercogs pavēlēja Fitinghofam – Šēlam atdot konfiscētos būvmateriālus Heroldam un netraucēt viņam brīvi rīkoties ar īpašumu, kas viņam pieder saskaņā ar 1762. gada 13. maijā noslēgto līgumu.

1782. gada 29. novembrī Kurzemes hercogs Pēters fon Bīrons šo gruntsgabalu iznomāja ebrejam Heimanim Vulfam, kam par to bija jāmaksā hercogam 9 dālderu liela ikgadēja gruntsnoma, saņemot par to tiesības gruntsgabalu iežogot un apbūvēt, kā arī cedēt nomas tiesības citam ar tādiem pašiem nosacījumiem.

1797. gada pilsētas plānā redzams, ka uz šī gruntsgabala uzbūvēta ēka tikai gar Pasta ielu, bet pie Jāņa ielas ir neliela atsevišķa ēciņa.

1802. gadā par šo īpašumu tika noslēgts cesijas pirkšanas - pārdošanas līgums, saskaņā ar kuru mirušā Heimana Vulfa nepilngadīgā dēla Markusa aizbildņi par 900 Alberta reihsdālderiem uz 90 gadiem cedē un pārdod šo gruntsgabalu ar māju Mozesam Icigam Kōenam (Cohen).

1811. un 1834. gadā īpašnieks bijis Dāvids Mozess Kāns (viņš arī Kōns). Tieši viņa laikā nama Pasta ielas korpusam ir piebūvēts otrs korpuss gar Jāņa ielu, jo tā vēl nav 1812. gada pilsētas plānā, bet ir 1830. gada plānā.

Kāniem šis īpašums piederējis līdz pat 1885. gadam, kad no Dāvida Kāna dēla Morica to par 4.100 rubļiem nopircis drēbniekmeistars Īzaks Gelhārs.

1912. gadā par 4.900 rubļiem šo īpašumu nopircis Voldemārs Fenskis un māju pārbūvējis. Sīkāku ziņu par to nav, taču jādomā, ka remonts bijis pamatīgs, jo 1913. gadā Jānis Elgutis Fenskim par šo māju samaksāja 12.500 rubļus.

1922. gadā šo māju par 15.000 Latvijas rubļiem iegādājās Matīss Untenbergs. Viņš 1927. gadā vēlējās māju pārbūvēt, uzceļot ēkai otro stāvu, tādēļ lūdza aizdevumu Latvijas Hipotēku bankai. Banka izvērtēja projektu un secināja, ka tas izmaksātu pārāk dārgi, tādēļ īpašnieks no tā realizācijas atteicās, taču 1928. gadā banka aizdeva Ls 5.000 ēkas remontam, jo 1928. gada 28. maijā bija konstatējusi, ka ēka veca un nolaista, vajadzīgs pamatremonts. Imobils atrodas Aizputes labākā daļā un ļoti ienesīgs.

1929. gadā Untenbergs bankai lūdza papildus jau izsniegtajiem Ls 5.000 vēl Ls 3.500 izbūves un remonta galīgai nobeigšanai.

1933. gada 12. septembrī šo īpašumu par Ls 8.971 izsolē nopirka II Liepājas savstarpējā kredītsabiedrība. Dzīvojamā ēkā 5 dzīvokļi (11 istabas, 5 virtuves) un 3 tirdzniecības telpas.

Ēkas 1934. gada 17. aprīļa taksācija aktā konstatēts, ka dzīvojamās ēkas stāvoklis nav uzlūkojams par apmierinošu. Ir izvests tikai iekšējais kārtējais remonts daļā telpu. Kapitāli remontdarbi nav tikuši izvesti. Ēkas jumts ir caurs, ārsienu baļķi vietām bojāti; daudzās telpās ieliekušies griesti, jo acīmredzot bojātas sijas. Tomēr visas telpas apdzīvotas. Taksācijas vērtība Ls 14.100.

1935. gada 9. jūlijā īpašumu nopirka Latvijas Kredītbanka.

1937. gada 6. aprīlī pēc Latvijas Kredītbankas pieprasījuma Latvijas Hipotēku bankas valde parakstīja šīs ēkas taksācijas aktu, kurā pieminēts, ka Aizputes pilsētas valde pieprasījusi vai nu veikt ēkas kapitālremontu, vai arī to nojaukt.

Taksācijas aktā par apsekoto ēku teikts, ka tā ir 1 ½ stāvu koka dzīvojamā ēka ar māla kārniņu jumtu, 12 dzīvojamām istabām un 9 telpām veikaliem un blakus telpām. Ēkas vērtība Ls 9.464, grunts vērtība apm. Ls 1.000. ienākumi no veikaliem un dzīvokļiem Ls 105 mēnesī.

1937. gada 1. jūnijā šo īpašumu no Latvijas Kredītbankas par Ls 7.701,97 nopirka Pēteris Sprieslis, kam šeit bija galdniecība.

Senākās atrastās ziņas par saimnieciskām aktivitātēm liecina, ka 1825. gadā šeit bija Dāvida Kāna manufaktūras un galantērijas preču veikals. 1884. gadā Jāņa ielas pusē bijusi litogrāfa Brauera litogrāfija.

Pirmā pasaules kara gados Jāņa ielas pusē bijis Peisaha Kozaka koloniālpreču veikals, kas Filipam Kozakam te bija vēl 20. gados. Tad šajā pusē bija arī Meiera Hāzes kurpju virsu darbnīca, bet Pasta ielas pusē Jāņa Kalniņa kurpnieku darbnīca.

Pasta ielā 20. gadu sākumā bija Simona Blūma labības tirgotava, pēc 1922. gada Matīsam Untenbergam bija vīnu un degvīna tirgotava, Augusta Māķena frizētava, 1925. gadā arī Amatnieku b-bas traktieris, kā telpās dažus gadus vēlāk bija Kurzemes lauksaimnieku veikals.

30. gados Pasta ielā bija Kates Untenbergas tējnīca.

Vēl šajā ēkā bija Rebekas Kifeles un Žaņa Strazdiņa pārtikas veikali, Bernharda Dzeņa gaļas un desu tirgotava, Kriša Pumpura velosipēdu un piensaimniecības mašīnu tirgotava, Filipa Kozaka seglinieku preču un pajūgu tirgotava.

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU