Pasta iela 7 / Jāņa iela 9

Pasta iela № 7 / Jāņa iela № 9 1930. gadu beigās

Pasta iela № 7 / Jāņa iela № 9 2014. gadā

Fotogrāfijas kreisā pusē redzama neliela daļa no iepriekš aprakstītā stūra nama Pasta ielā № 8 / Jāņa ielā № 7. Tagad pakavēsimies pie nama Pasta ielas pretējās puses stūrī, proti, Pasta ielā № 7 / Jāņa iela № 9.

1761. gadā šis gruntsgabals piederēja pakavu un ieroču kalējam Kristofam Kleinam. Domājams, šeit bija arī smēde.

Nākamās atrastās ziņas attiecas uz 1801. gadu, kad atraitne Anna Sofija Pōlmane pārdeva viņai šeit piederējušo koka namu kurpniekam Johanam Frīdriham Ulriham, bet 1829. gadā un vēlāk tas piederēja zeltkalim Frīdriham Mihaelam Ulriham.

1849. gadā šis gruntsgabals ir bijis sadalīts divos, uz abiem bijušas dzīvojamās mājas, kas piederējušas zeltkalim Ulriham.

Ulriha mantinieki vienu dzīvojamo ēku 1866. gadā pārdeva kalējam Reinholdam Kaminskim. Otru 1868. gadā nopirka sīktirgotājs Jūlijs (Jūliuss) Nātansons un nopirkto namu tajā pašā gadā pārbūvēja.

Kaminskis savu gruntsgabalu 1877. gadā par 900 rubļiem pārdeva Leizeram Brantam un Brants 1878. gadā par 1.500 rubļiem Jūliusam (Joelam) Nātansonam, līdz ar to agrāk sadalītais gruntsgabals atkal piederēja vienam īpašniekam. 2. ģildes tirgotājs Nātansons paša namā atvēra plašpatēriņa preču, koloniālpreču, tēraudpreču, kā arī tabakas un cigāru veikalu, ko pārzināja kopā ar dēlu Ābrahamu (Ābramu). Bez tam viņam šeit bija arī mazumtirdzniecības vīntirgotava, ko pārzināja īpašnieka sieva Ernestīne (Estere).

1912. gada novembrī Jūliusa (Joela Leibas) Nātansona namu mantoja viņa atraitne Ernestīne – Estere Nātansone, un 1913. gadā tika apstiprināts jaunas divstāvu jūgendstila ēkas būvprojekts. Ķieģeļu mūra ēka uzbūvēta 1914. gadā.

Jau kopš jaunā nama uzcelšanas 1914. gadā šeit aizvien bija J. L. Nātansona plaša patēriņa preču veikals.

1923. gadā īpašumu mantoja Jūliusa (Joela Leibas) Nātansona dēli Ābrams un Lipmans Nātansoni.

1930. gados Joela Leibas Nātansona 1850. gadā dibinātā uzņēmuma tiesiskais statuss bija – „Atklāta sabiedrība J. L. Nātansons”. Sabiedrības personīgi atbildīgie biedri bija abi mirušā uzņēmuma dibinātāja dēli. Uzņēmums tirgojās ar koloniālām, dzelzs un tērauda precēm, kā arī būvmateriāliem un algoja aptuveni 5 darbiniekus. 1935. gada apgrozījums bija ap Ls 250.000. Taču 1936. gadā minētā sabiedrība likvidējās, un 5. jūlijā tā no tirdzniecības reģistra tika slēgta. Tās vietā 1936. gada 25. jūlijā tika reģistrēta firma „Leo Natansons” – koloniālpreču tirgotava Jāņa ielā № 7. 1937. gada 27. janvārī tika reģistrēta „Pirmās vajadzības un materiālu preču tirgotava Lipmanis Natansons”.

1940. gadā izsolē Lipmanam Nātansonam piederošo īpašuma daļu (1/2) par Ls 8.220 nopirka Lipmana brāļa Ābrama Nātansona dēls Leo Nātansons, kam šeit 1940. gadā bija dažādu preču un materiālu tirgotava.

Nātansonu nama Jāņa ielas pusē no 1932. gada bija Žaņa Strazdiņa veikala, kurā viņš tirgojās ar lauksaimniecības mašīnām, darbarīkiem, kā arī pārtikas precēm.

Mūsdienās –pašvaldības īpašums.

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU