2. un 3. lapaspuse

2. lapaspuse

un Ventspils namnieki. Tā mēs dodam un esam devuši, piešķiram un apstiprinām, ka viņi šo var paturēt un apdzīvot uz mūžīgiem laikiem, tomēr ar šādiem noteikumiem, kā tie tālāk uzrakstīti. Proti, ka mūsu, domkungu, mūsu pēcteču un Kurzemes baznīcas kapitula tiesības, tiesas un varas, kas mums piemīt un pienākas, nedz mūsu Aizputes namnieki, nedz viņu likumīgie mantinieki un pēcteči nekādā veidā nedrīkst samazināt, apdraudēt vai atcelt. Tādā pašā veidā un mērā mēs gribam un nosakām, ka arī mūsu Aizputes namnieku un viņu likumīgo, īsteno mantinieku un pēcnācēju tiesības, tiesa, pienākumi un brīvība, kas viņiem piemīt, nedz no mūsu, nedz mūsu pēcteču, Kurzemes baznīcas domkungu un kapitula puses nekādā veidā netiktu aizskartas vai atceltas. Ko Kuldīgas un Ventspils namniekiem likumīgi pienākas pildīt un darīt, to mums un mūsu pēctečiem domkungiem jāpilda un jādara arī mūsu Aizputes namniekiem, viņu likumīgajiem mantiniekiem un pēcnācējiem. Tāpat mēs esam nolēmuši un noteikuši, ka mums un pēctečiem domkungiem, un Kurzemes baznīcas domkapitulam jābūt un jāpaliek īpašiem gruntsgabaliem no Aizputes pils mūru grāvja, labajā pusē no ceļa uz Svētā Jāņa Evaņģēlista draudzes baznīcu, līdz minētās baznīcas kapsētai mūsu brīvībām, tiesībām, klaušām, vajadzībām un labumiem, tomēr tā, ka ļaudīm, kuri dzīvo šajos namos, dzīvokļos, gruntsgabalos un telpās, jābūt pakļautiem Aizputes pilsoņiem un viņu Rīgas tiesībām.

Tāpat mēs arī atklāti paziņojam, ka esam saviem mīļajiem Aizputes namniekiem

3. lapaspuse

viņu likumīgajiem, īstenajiem mantiniekiem un pēcnācējiem esam piešķīruši zemi šādās robežās: sākt no lielā grāvja aiz ķieģeļnīcas, no šī grāvja iet taisni uz Apriķu ceļu, gar šo ceļu iet līdz Lazges upītei jeb strautam, un gar to iet uz augšu iet līdz galam jeb zīmei, kas apzīmēta ar krustu, un atrodas starp Aizputi un Bojasciemu. Gar šo galu iet līdz Tebras strautam jeb upei, gar Tebru iet atpakaļ līdz lielajam grāvim aiz ķieģeļnīcas. To esam pievienojuši, devuši un piešķīruši kopīgajām ganībām un tīrumiem, apartām un neapartām zemēm, laukiem un pļavām ar visiem to piederumiem un tiesībām, un ar šo piešķiram par mūžīgu īpašumu viņiem, viņu likumīgajiem un īstenajiem mantiniekiem un pēcnācējiem uz mūžīgiem laikiem apdzīvošanai, izmantošanai un lietošanai. Lai apstiprinātu rakstītā patiesīgumu un pastāvību, un tas nekad un nekādā veidā netiktu mainīts vai izkropļots, esam to apstiprinājuši ar pašreizējā Kurzemes baznīcas domkapitula zīmogu. Tas ir noticis mūsu Aizputes pilī, mūsu Kunga iemesošanās tūkstoš trīssimt septiņdesmit astotajā gadā, trešdienā pēc Dominica svētdienas.