Namnieka zvērests un 1. lapaspuse

Namnieka[1] zvērests:

Es, N.N., zvēru pie Dieva un apsolu, ka es šīs Aizputes pilsētas likumīgajām pārvaldniecēm - godājamajai rātei un tiesai, vienmēr būšu paklausīgs un nepretošos to noteikumiem, aizliegumiem un spriedumiem, pastāvīgi turēšos pie pilsētas brīvības, pildīšu visus pienākumus, kas no senlaikiem uzlikti namniekiem, un neveikšu nekādu nodevību nedz noziegumus pret tiesu un pilsētu. Lai man palīdz Dievs un viņa svētais vārds! Āmen!

1. lapaspuse

Aizputes namnieku privilēģijas un brīvības par apdzīvotas vietas tiesībām, zemi, robežām, tīrumiem, ganībām un pļavām, ko piešķīris godājamais Kurzemes baznīcas kapituls Kunga iemiesošanās 1378. gadā.

Visiem Kristum ticošajiem ļaudīm, kas šo mūsu atklāto, apzīmogoto grāmatu lasīs, redzēs vai dzirdēs lasām, mēs, brālis Nikolajs Kemnics, prāvesta kunga vietnieks, brālis Heinrihs, brālis Herbards un brālis Bernhards, Kurzemes domkapituls un domkungi, vēl mūžīgu svētlaimi Dievā mūsu Kungā, un ar šo paziņo un dara zināmu: Tā kā cilvēka atmiņa ir vāja, mainīga un pārejoša, ir labi un pienācīgi, ka lietas, kas tiek izlemtas un notikušas šinī laikā, uzrakstītos un apzīmogotos dokumentos tiek saglabājas mūžīgi. Tādēļ mēs, iepriekšminētie Kurzemes baznīcas domkungi, ar apdomīgu augsti godājamā tēva un kunga, Kurzemes baznīcas bīskapa Oto padomu, kā arī ar visa kapitula padomu un visbrīvāko gribu mūsu mīļajiem Aizputes namniekiem, viņu likumīgajiem, īstenajiem mantiniekiem un visiem viņu pēcnācējiem esam devuši un piešķīruši, kā arī viņiem ar šo dokumentu dodam un piešķiram vietu un telpu, kurā uzbūvēt pilsētu. Proti, no grāvja Aizputes priekšpils mūra priekšā, līdz grāvim, kas ved uz lauku jeb tīrumu, kur agrāk atradās pilsētiņa, pēc Rīgas tiesībām, kuru viņi, iepriekšminētie mūsu Aizputes namnieki kopā ar viņu likumīgajiem, īstenajiem mantiniekiem var brīvi paturēt un apdzīvot kā savu brīvību, tiesu, klaušas un labumus pēc Rīgas tiesībām tādā pašā mērā un veidā, kā to brīvi patur un apdzīvo Kuldīgas

[1] Namnieks (lat. cives, vāc. Bürger, no šejienes arī latviešu valodā lietotais apzīmējums “birģeris”) – plašākā nozīmē Eiropas pilsētu ar pašpārvaldes tiesībām brīvie iedzīvotāji ar nekustamu īpašumu vai pastāvīgu nodarbošanos pilsētā. Par Rīgas pilsētas namnieku jeb pilsoni 13.-14.gs. pēc vienreizēja nodokļa samaksāšanas varēja kļūt brīvs vīrs, kurš Rīgā apmetās uz pastāvīgu dzīvi, ieguva t.s. namnieka uzturu ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja pilsētas nodokļus, pildīja rātes uzliktos pienākumus. Tikai namniekiem bija tiesības vēlēt savas pilsētas rāti un pašiem tikt ievēlētiem pilsētas pašpārvaldes amatos. (Šterns I. Latvijas vēsture 1180 - 1290. Krustakari - R., 2002, 478.-479.lpp.)

Namnieka tiesības persona saņēma pēc namnieka zvēresta nodošanas un ierakstīšanas namnieku sarakstos. Šis zvēresta variants, spriežot pēc rokraksta, datējams ar 19.gs. vidu.