Priekšējā vāka iekšpuse

Es, beigās minētais, apsolu un zvēru visvarenajam Dievam pie viņa svētā evaņģēlija, ka gribu un varēšu Viņa Ķeizariskajai Majestātei, manam īstenajam, visžēlīgajam un lielajam kungam un ķeizaram Nikolajam Pavlovičam, visas Krievijas patvaldniekam, un Viņa Ķeizariskās Majestātes pēcnācējam tronī, lielkņazam Aleksandram Nikolajevičam kalpot uzticīgi un kārtīgi, un būt paklausīgam visās lietās, nežēlojot savu dzīvību un līdz pēdējai asins lāsei, ievērot, pildīt un aizstāvēt visus Viņa Ķeizariskās Majestātes augstajai suverenitātei, varai un spēkam piederīgos likumus un priekšrakstus pēc vislabākās saprašanas, spēkiem un iespējām, un ar visiem spēkiem pieprasīt un panākt to, kas nepieciešams uzticīgam dienestam Viņa Ķeizariskajai majestātei un valsts vajadzībām. Bet kaitējumus un trūkumus, tiklīdz tie varētu notikt, es ne tikai nedarīšu, bet arī apsolos visādā veidā no tiem sargāties un panākt, lai tie neaizskartu Viņa Ķeizariskās Majestātes intereses. Es stingri sargāšu katru man uzticēto noslēpumu, un šajā man uzliktajā amatā paklausīšu tiklab pastāvošajām, kā arī nākotnē Viņa Ķeizariskās Majestātes vārdā priekšniecības izdotajām instrukcijām, reglamentiem un rīkojumiem, un nedz draudzības vai radniecības, nedz ienaida dēļ nepasākšu neko tādu, kas ir pretrunā ar manu zvērestu un pienākumu, bet strādāšu un izturēšos tā, kā klājas un pienākas Viņa Ķeizariskās Majestātes uzticīgam pavalstniekam, un lai es par to katrā laikā varētu atbildēt Dieva un viņa stingrās tiesas priekšā. Uz to lai man palīdz Dievs pie miesas un dvēseles![1]

[1] Pilsētas pašpārvaldes - rātes amatpersonas – rātskunga, fogta, sekretāra vai notāra zvēresta teksts. Līdzīgus zvērestus, stājoties amatā, mācītāja klātbūtnē deva visi Kurzemes guberņas ierēdņi. Nav datēts; spriežot pēc rokraksta – 19.gs. vidus. Zvērests ticis dots Krievijas imperatoram Nikolajam I, kurš valdīja 1825. – 1855.g.