120. - 121. lapaspuse

120. lapaspuse

1561.g. 14. jūnijā mēs, fogts un piesēdētāji, minētajam Johanam Rīzenbekam mūsu grāmatā un protokolā esam ierakstījuši viņa namu un sētu, kā arī visu, kas pie tās pieder: divus tīruma gabalus pie Boju ceļa, pļavu pie Tebras, ko viņš apdzīvo un lieto tāpat kā citi mantinieki. Ar šo īpašumi tiek pakļauti pilsētas tiesībām, un Johans Rīzenbeks un viņa mantinieki namu un sētu ar minētajām aramzemēm un pļavām var un drīkst par dzimtu paturēt, apdzīvot un izmantot, bez jebkādiem traucējumiem un iebildumiem, tādā pašā veidā, kā Johans Vestfāls minēto namu un sētu pārdevis viņa tēvam Dīderiham Rīzenbekam, un ko ir apstiprinājis tālaika kungs, bīskaps Hermanis un kapituls ar saviem zīmogiem.

1596.g. 19. jūlijā rātskungs Heinrihs Kisels ar godājamās rātes un visas kopienas gribu un piekrišanu godājamajam Johanam Rīzenbekam jaunākajam par dzimtu pārdeva tīruma gabalu starp Johana Rīzenbeka vecākā un Ulriha Arnta tīrumiem pie Noldes dzirnavām.

121. lapaspuse

Pilsētai tika samaksāta 41 lote sudraba, un pagatavots pirkšanas dokuments. Pēc Heinriha Kisela pieprasījuma pirkšanas dokuments netika sagatavots, jo tas nebija pietiekami likumīgs.

1605.g. 20. jūnijā Aizputes pilsētas rāte un tiesas fogts, gudrais kungs Johans Rīzenbeks pārdeva par dzimtu cienījamajam un godājamajam Danielam Meijeram zemesgabalu aptuveni vienas pūrvietas lielumā par 44 markām. Šis zemesgabals atrodas starp Hansam Rīzenbekam un Hansam Kedingam pārdotajiem tīrumiem pie dzirnavu ielas.

1833.g. sāka bruģēt Aizputes ielas, un pirmā nobruģētā iela bija Jāņa iela.