126. - 127. lapaspuse
126. lapaspuse
Aizputes pilsētas ģerbonis ir nedalīts vairogs ar gliemežvāka formas rotājumiem abās vairoga ārējās malās. Vairogs ir rūtots zilā un zelta krāsā. Nedalītajā laukā attēlots mūks līdz viduklim, tērpts brūnā sutanā ar kapuci, ar zeltītu svētā nimbu ap galvu. Viduklis ir apjozts ar brūnu vilnas auklu; tāpat ir savilkta arī kapuce. Kapuce ir uzvilkta pāri galvai, un krīt pār kaklu un ausīm trijās smailēs kā plakanā prelāta mice ar trim smailēm. Uz priekšu pastieptajā rokā viņš tur zelta biķeri un nokarājošos sudraba pārsegu.[1]
127. lapaspuse
1570.g. 26. janvārī fogta Alerta Bruninga un sapulcējušās tiesas un rātes priekšā nāca Bonaventūra Bertels, lūdza viņam piešķirto un doto nama un sētas ierakstīšanu pilsētas grāmatā, un cēla priekšā šo.
1564. gadā cienījamais un godājamais kungs, Kurzemes baznīcas domprāvests Ulrihs Bērs cienījamajam kungam Bonaventūram Bertelesam par īpašumu un dzimtu ir piešķīris namu un sētu pilsētas brīvībā, kas agrāk bijis godājamā kapitula staļļabrāļu[2] nams. Tā kā augsti godājamais, augstdzimušais firsts un kungs Magnuss, Sāmsalas un Vīkas bīskapijas kungs, Kurzemes bīskaps un Rēveles bīskapijas administrators, Norvēģijas mantinieks, Šlēzvigas un Holšteinas hercogs ir prāvestijas tiesu un pārvaldīšanas īpašnieks, viņš, negribēdams paturēt godājamo domprāvestu dāvinājumu, šo namu un sētu piešķīra par dzimtīpašumu savam kambarjunkuram, godājamajam Dītriham fon Ēlzenam. Nu Bonaventūra Bertels ar minēto Dītrihu fon Ēlzenu ir vienojušies, ka Dītrihs fon Ēlzens Bonaventūram un viņa mantiniekiem namu un sētu pārdod par noteiktu naudas summu, Viņa Hercoga Gaišība ar Andreasu Frīdrihsena kungu un divām mūsu rātes personām – Johanu Rīzenbeku un Adrianu Berneru Piltenē ir vienojušies, ka Aizputes rāte minēto namu un sētu ar trīs pūrvietas lielu zemesgabalu starp Hinriha Glēzera un Gerda Sokera tīrumiem pie lielceļa, ar Viņa Gaišības atļauju Bonaventūram ierakstīs Aizputes
[1] Pēc rokraksta spriežot, 19.gs. vidus ieraksts.
[2] Staļļabrāļi, saukti arī par melngalvjiem – ordeņa un bīskapu kalpotāju brālības.