124. - 125. lapaspuse

124. lapaspuse

To visu apliecina dokumenti, un mēs, birģermeistars, fogts un rātskungi esam viņa gruntsgabalus un tīrumus likuši ierakstīt mūsu pilsētas grāmatā, un viņš un mantinieki var tos paturēt īpašumā, pārdot, ieķīlāt, mantot un izmantot. Tas noticis pēc mūsu pestītāja Kristus dzimšanas 1570. gada 14. jūnijā.

125. lapaspuse

1569.g. 6. oktobrī fogta Alerta Bruininga un tiesas priekšā ieradās godājamais un cienījamais kungs Jakobs Variuss un cienījamais un augsti mācītais kungs Evarts Remelings[1], tagadējais Grobiņas mācītājs, un pienācīgajā veidā un formā paziņoja, ka Jakobs Variuss ir viņam [Evartam Remelingam] pārdevis savu namu un sētu, kas atrodas starp Gerta Šneidera un Bušhunda, saukta Nordemana, namiem uz garās ielas, kas ved no Sv. Jāņa baznīcas uz klosteri, labajā pusē, kopā ar tam piederošajām zemēm, tīrumiem un pļavām, saskaņā ar pilsētas grāmatu un tādā apjomā, kādā tos Jakoba kungam 1559.g. 6. jūlijā pārdeva Augustīns Vinters, kā tas skaidri stāv rakstīts vecajā pilsētas grāmatā, un kā tos iepriekšējie īpašnieki – Heningi, Hermanis Danenbergs, Rotgers Rozendāls un pēc viņiem Jakoba kungs visus šos gadus ir brīvi apdzīvojuši, valdījuši un izmantojuši. Pēc norunātās naudas summas samaksāšanas Evarta kungs un viņa mantinieki minēto namu un sētu ar tā tīrumiem, zemēm un pļavām drīkst un var apdzīvot, valdīt un izmantot pēc savas gribas un patikas, un veikt ar tiem darījumus bez jebkādiem iebildumiem un traucējumiem.

[1] Everts Remlings – domāts Enohs Remlings, kurš 1557.g. studēja Kēnigsbergas universitātē, 1582.g. bija Grobiņas mācītājs, 1587.g. – arī Liepājas, Pērkones un Liepājas jūrmalas baznīcas mācītājs. Bez gruntsgabala Aizputē viņam piederēja arī tīrums un pļava pie Grobiņas, ko viņš 1596.g. par 100 dālderiem nopirka no sava svaiņa Gerta fon Rādena no Medzes muižas, kā arī Vīzelheibta muiža. Precējies ar sievieti no dižciltīgo fon Rādenu dzimtas, miris 1599.g. 1578.g. 8. septembrī par Aizputes un Cīravas pirmo ev. lut. mācītāju iecelts viņa brālis Joahims Remlings, kurš šinī amatā bija līdz 1614.g. (Kallmeyer T., 1910., S.601)