Žīdu tilts un Strūklaku kalns

Žīdu tilts ap 1900. gadu

Žīdu tilts 2014. gadā

Žīdu tilts ap 1900. gadu

Žīdu tilts 2014. gadā

Žīdu tilts 20.gs. 20. gadu vidū

Žīdu tilts 2016. gadā

Žīdu tilts 20. gs. 20. gadu beigās

Žīdu tilts 2014. gadā

Lai varētu labāk aplūkot iepriekš aprakstītās ēkas, jāturpina sāktais ceļš pa Brīvības ielu līdz vietai, kur aiz nu jau vairs neesošās Oša mājas Brīvības ielā № 25 bija arī vairs neesošā Kalna iela, pa kuru jādodas lejup uz Tebras pusi, kur mūs gaida Žīdu tilts, kas šo nosaukumu ieguva tādēļ, ka bija pie sinagogas.

Kājnieku tiltu šajā vietā ierīkot ierosināja Aizputes pilsētas galva Adolfi, 1880. gada 1. maija vēstulē Aizputes Pilsmuižas pārvaldniekam norādot kā šim nolūkam piemērotu vietu – „lejpus ugunsdzēsēju depo (Spritzenhaus) no Hāzes dārza pāri uz otrā krasta valni, kas vienlaikus ir ceļš uz mežu”. Un Aizputes maģistrāta 1880. gada 31. jūlija sēdē deputāts fon Sakens ierosināja pilsētas galvam Adolfi izteikt ģenerālim Lilienfeldam pilsētas pārvaldes pateicību par ierīkoto tiltu.

Šis koka laipu tilts bija vienlīdz nepastāvīgs un neprognozējams kā pavasaros ledus iešana Tebrā. 1902. gada 9. martā pilsētai tika iesniegts 45,15 rubļu liels rēķins par tilta remontu, kas ildzis 6 dienas un kurā no 3 līdz 6 dienām bijuši nodarbināti 8 strādnieki. 1908. gada 8. aprīlī par Sinagogas tilta labošanu pilsēta samaksāja 60,50 rubļus. No 1910. līdz 1914. maksāja katru gadu.

1922. gada 6. decembrī pilsētas valde nolēma par ledus ciršanu pie tilta pāļiem zem ebreju baznīcas maksāt 1.500 rubļus līdz pavasarim pirts uzņēmējam Andrejam Dinim, „kuram ir pastāvīgi jāuzskata, ka tilts netiktu izcelts, pretējā gadījumā tam tas ir jāsakārto ar saviem līdzekļiem”.

1928. gada 13. janvārī jauna, stabila tilta projektu izstrādāja būvtehniķis Fr. Griģis, un 9. februārī pilsētas valde nolēma nekavējoties stāties pie “Tebras upes tilta” būves sabiedriskā kārtā pēc izstrādāta projekta.

Aizputes laikraksta „Lejas – Kurzemes Ziņas“ 1928. gada 6. jūlija numurā lasāms, ka „visgrandiozākais pilsētas valdes pēdējais darbs ir tā saucamā «žīda» tilta celšana pāri upītei ar bezdarbniekiem piespriestiem līdzekļiem no valsts 4.000 latu apmērā. Šo tiltu, promenādes dēļ uz Misiņa kalnu, nolēma celt pilsētas valde pagājušo ziemu, lai būtu kur nodarbināt pilsētas daudzos bezdarbniekus. .. Pēdīgi tagad .. tiltam ielikti pamatīgi un resni balsti, kā arī uzbērums paaugstināts ar grantu.“

Tā paša laikraksta 10. augusta numurā, atspoguļojot finanšu ministra Roberta Liepiņa Aizputes apciemojumu, rakstīts, ka „Aizputē tas vēlējies redzēt jauno tiltu pār Tebras upi ..“. Šķiet, ministrs būs domājis, ka runa ir par satiksmes tiltu.

Šis tilts nostāvēja līdz pēckara gadiem, vienīgi 30. gadu vidū, kad tika izveidots labiekārtots Strūklaku kalns, ērtākai pieejai tiltam Tebras abos krastos izveidoja uzbērumus, kam 1928. gadā pilsētai pietrūka līdzekļu. Tādējādi samazināja tilta pakāpienu skaitu, pie viena pierīkojot margas kāpnēm un papildinot arī tilta margas.

Kopš tā laika pilsētas valdes dokumentos runa ir par Strūklaku tiltu, taču aizputniekiem tas bija un palika Žīdu tilts.

Žīdu tilts un strūklaku kalns ap 1900. gadu

Žīdu tilts un strūklaku kalns 2016. gadā

Strūklaku kalns un Žīdu tilts 20. gs. 30. gadu otrā pusē

Strūklaku kalns un Žīdu tilts 2014. gadā

Pārejot tiltu, esam Strūklaku kalna pakājē. Kad strūklakas šeit pirmoreiz tika ierīkotas, ziņu trūkst. Katrā ziņā tās ir bijušas šeit jau 20. gs. sākumā. Diemžēl pēc Pirmā pasaules kara tās vairs nedarbojās. Atjaunotas tās tika 30. gadu otrā pusē.

Kā raksta bijušais ģimnāzijas zīmēšanas skolotājs Jānis Audriņš: „Ap ½ km no pilskalna uz augšu atradās kājnieku tiltiņš. Abās pusēs uzejai ierīkoja pa strūklakai no stāvajā krastā divu avotu iztekām ar attiecīgu tvertni. Es devu zīmējumus visai izbūvei. Lai gan neizdevās visu izvest, kā paredzēts, tomēr šī vieta bija viena no greznākām pilsētā.”

Vilhelma Zigfrīda Stavenhāgena gravīra

Pirms noslēdzam savu pastaigu, atgriežoties gar ebreju lūgšanu namu kādreizējā pilsētas tirgus laukumā, palūkosimies, kādu skatu no šī paša Tebras krasta 19.gs. vidū ieraudzīja Vilhelms Zigfrīds Stavenhāgens (1814-1881).

PALDIES PAR KOMPĀNIJU UN UZ REDZĒŠANOS REĀLAJĀ AIZPUTĒ!

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU