28. - 29. lapaspuse
28. lapaspuse
1. Par pūru.
2. Ja vīrs vai sieva nomirst bez bērniem.
3. Ja nomirst vīrs vai sieva, kuri ir atstājuši vienu bērnu.
4. Ja nomirst vīrs vai sieva, kuri ir atstājuši vairākus bērnus.
5. Ka vīram ir jādod pirmās sievas bērniem to mantu, kas viņiem pienākas.
6. Ka vīra mantojumam jāpaliek nemainītam.
7. Ka viens bērns manto no otra.
8. Ka brāļi un māsas manto vienādi.
9. Par bērnu mantojuma sadalīšanu.
10. Ja vienam bērnam piešķir atdalītu mantu.
11. Kā bērniem rīkoties ar atdalītu mantu.
12. Par pusbrāļiem un pusmāsām.
13. Ja vīram ir divu laulību bērni.
14. Par bērniem, kuri apprecas vai iet klosterī.
15. Ja kādam bērnam nav tiesību.
16. Ja sieva ir grūta pēc vīra nāves.
17. Par pūru.
18. Ja sieva dzīvo neprecējusies pēc vīra nāves.
19. Vai mantojumu var saņemt garīdznieks.
20. Ja vīrietis apņem otru sievu, kad pirmā vēl dzīva.
21. Ja sieva atklāti tiek pieķerta laulības pārkāpšanā.
Sestā daļa par brīvajiem, sākas 30. lapā
29. lapaspuse
1. Ja sieva vai jaunkundze apņem vīru bez radu piekrišanas un gribas.
2. Ja vīrs izvaro sievu vai jaunavu.
3. Ja vīrs tiek pieķerts pie cita vīra laulātas sievas.
4. Ja vīrs tiek pieķerts pie neprecētas sievietes, un viņam ir laulāta sieva.
5. Ja kāds iet pie cita vīra kalpones.
6. Ja vīrs tiek pieķerts pie kalpones, kas ir dzimtcilvēks.
7. Ja kalps un kalpone apprecas dienesta laikā.
8. Ja kalps vai kalpone aiziet no sava kunga vai kundzes sava dienesta laikā.
9. Ja kalps vai kalpone aizbēg no sava kunga vai kundzes.
10. Ja kungs vai kundze sit savus kalpus.
11. Ja vīrs brīvu cilvēku padara par dzimtcilvēku.
12. Par nešķīstību.
Septītā daļa ir par aizbildniecību un testamentiem, sākas 32. lapā
1. Ja vīrs tiek izraudzīts par aizbildni.
2. Kurš vīrs ir cienīgs būt par aizbildni.
3. Ja ļaudis aizbildni apsūdz rātes priekšā.
4. Kad jauneklis vai jaunava kļūst pilngadīgi.
5. Par testamentiem, ko apliecina divi vai trīs rātskungi.
6. Ja savu mantu grib novelēt vīrs, kuram nav bērnu.
7. Ja sieviete smagi saslimst, ko viņa var novēlēt.