32. - 33. lapaspuse

32. lapaspuse

8. Par nozagtās mantas atgriešanu.

9. Ja kāds zog pirtī.

10. Par tiem, ko jāieraksta melnajā grāmatā.

11. Par neticību un buršanu.

12. Ja cilvēks nogalina sevi.

Vienpadsmitā daļa ir kuģošanas tiesības, sākot ar 43.lpp.:

1. Ja kāds grib nomāt kuģi.

2. Ja divi kuģi jūrā saskrienas.

3. Ja viens vīrs otram uzzēģelē un uzduras.

4. Par izmestajām mantām.

5. Par mantām, kas izmestas aiz nepieciešamības.

6. Ja kuģis ir pārāk pārlādēts.

7. Par kuģa avāriju.

8. Par aizbēgušajiem no kuģa borta nepieciešamības dēļ.

9. Ja vīrs atrod mantas jūrā vai jūrmalā.

10. Kā kuģim ir jābrauc pa Daugavu.

11. Ja kuģis aizzēģelē tik tālu, ka no sauszemes nav redzams.

12. Ja kuģis ir devies uz rietumu zemēm un griežas atpakaļ no Gotlandes.

13. Par kapteini.

14. Par vēja naudu.

15. Par kuģiem, kas pienākuši Rīgā.

16. Ja ļaudīm kuģis pieder kopīgi, un viens no viņiem grib to pirkt no citiem.

17. Ja biedriem kopīgi pieder kuģis.

18. Ja kuģis vai baļķi dreifē.

19. Par plostiem un laivām.

20. Par baļķu plostu.

21. Par kuģu karogu.

22. Par brīvību pirkt un pārdot mantas un preces.

Reģistra beigas, 1564. gadā.[1]

33. lapaspuse

Lai katram top zināms, ka tālāk rakstītais ir Rīgas pilsētas tiesības.

Un vispirms tiks uzrakstīts, ko ievēlētam Rīgas rātskungam ir jāpilda rātei un pilsētai.

Rātei, kurā es esmu ievēlēts, es uzticīgi palīdzēšu, un nepieļaušu, ka nedz dēļ glaimiem un viltus, nedz draudzības vai naida, vai labuma dēļ kaitēšu pilsētas labumam vai izpaudīšu rātes noslēpumus. Uzņemoties šīs lietas, es uzticīgi tās pildīšu, un uz to lai man palīdz Dievs!

Nākošais: Ja rāte ir nolēmusi jaunos rātskungus nozvērināt un sēdināt viņu sēdekļos, to ir jāizsludina atklāti un jāpaziņo, ka jāsapulcējas svērdienā pirms Sv. Miķeļa dienas un nākošajā piektdienā pēc Monte dienas. Tad rātei jāsanāk rātsnamā, jauniem un veciem, kas vien spēj stāvēt un iet. Birģermeistariem, fogtam un ķemereram[2] ir jānoliek savi amati. Tad ir jāizvēl četri vistikumīgākie, kuri aicina pie sevis no vecākajiem tos, kurus vēlas, un viņi ievelē divus birģermeistarus, kas pēc nozvērināšanas paliek amatā gadu.

Pēc tam, kad tas ir noticis, abi birģermeistari pēc nozvērināšanas kopā ar rāti

[1] Pēc šī datējuma iespējams noteikt, ka identiskā rokrakstā rakstītās 1378.g. privilēģija latīņu valodā un tās tulkojums viduslejasvācu valodā, Rīgas tiesības viduslejasvācu valodā un īpašuma tiesību ierakstu sākums viduslejasvācu valodā rakstīti 1564. gadā, ko var uzskatīt arī par Aizputes pilsētas grāmatas aizsākšanas laiku.

[2] Ķemerers – pilsētas finanšu un īpašumu pārvaldes vadītājs.