224. - 225. lapaspuse

224. lapaspuse

Trešā pirkuma raksta kopija

Mēs, apakšā parakstījušies Francs Mihlers, Aizputes līdzpilsonis un cepurnieks, un Ābrahams Šulcs, instrumentists Kuldīgā, paziņojam un darām zināmu mums, mūsu mantiniekiem un pēcnācējiem, ka mēs, būdami pie pilna prāta un skaidras atmiņas, zemesgabalu, kādu to ir mantojis mūsu nelaiķa sievastēvs Hanss Kedings, esam ar īstu, derīgu, pareizu un nelaužamu pārdevumu pārdevuši un atdevuši par dzimtīpašumu, un ar šī raksta spēku pārdodam godājamajam un ievērojamajam Johimam Berneram, šejienes dzirnavniekam un līdzpilsonim, un visiem viņa mantiniekiem un pēcnācējiem 6 pūrvietas lielu zemesgabalu, kas atrodas tīrumu ielejā starp Hermaņa Blomberga un Jakoba Freija zemēm, un kas ar vienu galu stiepjas līdz pilsētas kalpotāja zemei, un ar otru galu līdz Tebrai, par 190 Rīgas markām, rēķinot markā 36 šiliņus. Šo pirkuma summu pircējs ir nomaksājis labās, derīgās monētās, un mēs šo summu pilnībā esam saņēmuši un pieskaitījuši savam labumam un vajadzībām. Tādēļ mēs sakām un atļaujam sev, mūsu mantiniekiem un pēcnācējiem, minētajam Johimam Berneram, viņa mantiniekiem un pēcnācējiem, ka par 190 markām un šī raksta spēkā atsakāmies no šī īpašuma. Bez tam mēs minētajam pircējam vai šī raksta īpašniekiem esam nodevuši minētās 6 pūrvietas zemes pēc tiesībām un šīs vietas paražām, kā arī pēc rakstītajām tiesībām. To mēs darām tādā veidā, ka viņš, viņa mantinieki un pēcnācēji minēto zemesgabalu un pļavu tagad un vēlāk uz mūžīgiem laikiem var paturēt,

225. lapaspuse

lietot, izmantot, mērīt, pārdot un ieķīlāt par tādu summu, kādu viņi grib un var, tāpat kā citu viņu īpašumu, jo mēs un mūsu mantinieki minēto pļavu pilnībā esam nodevuši viņiem, tādā veidā, ka mēs vai mūsu mantinieki un pēcnācēji tagad un uz mūžīgiem laikiem nepatur nekādus iebildumus, tiesības un tiesas pret īpašumu vai īpašnieku. Bez tam arī mēs un mūsu mantinieki esam brīvi no visiem pienākumiem pret augsto priekšniecību jeb kādu citu, kas attiecas uz minēto īpašumu, un nenesam nekādu atbildību par kaitējumiem, kas varētu notikt. Lai šo visu uzturētu stipru un nelaužamu, kā arī lielākai ticamībai, esam godājamo rāti lūguši uzspiest pilsētas zīmogu. Tas noticis Aizputē, 1617.g. 28. jūnijā.