230. - 231. lapaspuse

230. lapaspuse

ka dabīgais mantinieks Hanss Šutorps visu savu mantojumu labprātīgi pārņem no tagadējā īpašnieka, mīļā patēva Heinriha Brigemaņa bez jebkādiem viņa iebildumiem un ierunām, šī raksta spēkā ieķīlāšanai, pārdošanai, dāvināšanai, bez jebkādiem viņa un viņa mantinieku iebildumiem pilnībā ir cedējis un nodevis deksni Dzirkaļos, kas bija piederīgs krogus vietai pilsētiņā. Tagad šo krogus vietu un tai piederīgo zemi nelaiķa pērminderis ir dāvinājis savai mīļajai miesīgajai māsai Magdalēnai Šutorpai kā pūru, bet deksnis un pļava ir paturēti mantiniekam, kā arī nelaiķa Lodeviks Štrombergs to ir piešķīris, un kas piekļaujas un robežojas ar Augustīna Rozentāla un Hansa Eihes zemi, kuru Daniēls Meijers, tagadējais tiesas fogts, ir nopircis no viņa. Šo deksni minētais Heinrihs Brigemanis pēc savas labās gribas par mantojamu īpašumu dāvina un piešķir savai mīļajai pameitai Magdalēnai Šutorfai un viņas mīļajam vīram Daniēlam Meijeram apakšā parakstījušos klātbūtnē, ar noteikumu, ka minētais Daniēls Meijers

231. lapaspuse

par savu mīļo patēvu Heinrihu Brigemani viņa dzīves laikā pienācīgi un ar godu rūpēsies, un, kad mīļais Dievs viņu aicinās pie sevis, kristīgi un godīgi liks apbedīt. Ar šo abi kontrahenti, tēvs un dēls, apsolās un nosaka visu augstākminēto, bez jebkādiem meliem un bailēm, stingri ievērot norunāto, un lai vēl vairāk šī patiesību apstiprinātu un ievērotu, līgumu ir parakstījuši ar paša roku. Ar saviem zīmogiem un parakstiem atklāti un draudzīgi noslēgto līgumu ir apstiprinājuši godājamie, gudrie un taisnīgie vīri: tiesas fogts Daniels Meijers, līdzpilsoņi un rātskungi Augustīns Rozentāls vecākais, Klauss Stridebeks un Kristofers Remlings. Tāpat šinī atklātajā darījumā bija krāt Heinrihs Mellerfelds, un apstiprināja to ar savu parakstu un zīmogu. Aizputē, 1615.g. 29. jūnijā.