236. - 237. lapaspuse

236. lapaspuse

godājamo, ievērojamo un gudro kungu Kristofu Remelingu, Aizputes rātskungu, no vienas puses, un godājamo, tikumīgo kundzi Annu Kedingu, nelaiķa Abrahama Švartena atraitni, no otras puses, par gabalu no Bitera zemes, ar augstdzimušā, dižciltīgā, stingrā un godājamā Jakoba Godemaņa, Piltenes pilskunga, mūsu tagadējā priekšnieka, Engelbrehta fon Mengdena, Aizputes burggrāfa, un visas godājamās, gudrās Aizputes tiesas un rātes piekrišanu, šādā veidā. Tā kā minētā kundze Anna Kedinga kopā ar savu māsu Huteru Bitera zemi ir mantojušas no viņu nelaiķa tēva Hansa Kedinga, un pati to nevar apdzīvot vai apstrādāt, viņa savu daļu minētajam Kristoferam Remlingam pārdod un nodod par 100 Rīgas dālderiem kā dzimtīpašumu. 300 markas skaidrās, derīgās monētās viņa jau ir saņēmusi, un tiklīdz saņems pārējās 300 markas, viņa būs ar to pilnībā apmierināta. Bez tam minētais Kristofers Remlings no labas gribas Annai Kedingai ir devis astotdaļdālderi svārkiem viņas mantiniekiem, kā arī 50 Rīgas markas viņas māsai Huterei, un līdz ar to ir notikusi visas Bitera zemes dalīšana. Remlinga kungam pārdotā gabala robežas ir šādas: no Hizekes zemes iet uz leju pa lielceļu līdz gravai (Gruft) un birztalai; no gravas

237. lapaspuse

iet pāri visai Bitera zemei no bedres uz bedri līdz lielajai akmeņu gravai (Gruft); no šīs gravas iet līdz Lažas upītei, un gar to iet uz leju līdz drosta zemei, un no turienes gar lielo gravu iet uz augšu līdz Lindemaņa zemei. Zemi šādās noteiktās robežās minētā Anna Kedinga, viņas mantinieki un pēcnācēji Remlinga kungam, viņa mantiniekiem un pēcnācējiem tagad un šī raksta spēkā piešķir par pilnīgu un patiesu īpašumu. Tā kā dokumenti par šo zemi ir pie viņas svaiņa Sebastiana, Remlinga kungs ir licis šo rakstu apstiprināt ar pilsētas zīmogu, līgums ir noslēgts, un viņa ir atteikusies no visām tiesībām un iebildumiem par zemi uz mūžīgiem laikiem. Viņa arī ar šo uzņemas par pienākumu, ka viņas mantinieki un pēcnācēji ne tikai ievēros šo pirkumu, bet arī necels iebildumus un neradīs kaitējumus uz mūžīgiem laikiem. Lai vēl vairāk apliecinātu un apstiprinātu šo pirkumu, minētā kundze Anna Kedinga un Kristofers Remlings stājās godājamās Aizputes pilsētas tiesas priekšā, lūdza to ierakstīt tiesas protokolu grāmatā un apzīmogot. Dots Aizputē, 1620.g. 29. septembrī.