Tilts pār Tebru
Fotogrāfijā redzama Liepājas iela un bijušās Aizputes Pilsmuižas ēkas, tostarp bijusī Livonijas ordeņa pils un labā pusē alus brūzis, par ko stāsts būs citviet. Redzamas arī Akmens tilts pār Tebras upi, un arī tas savulaik bija Pilsmuižas teritorijā, jo robeža starp Aizputes pilsētu un privāto Aizputes Pilsmuižu no 1752. līdz 1920. gada Agrārreformai negāja pa Tebra vidu, bet pa labo krastu.
Satiksmi pār upi līdz 1907. gadam nodrošināja koka tilts. Kad pēc Liepājas – Aizputes dzelzceļa atklāšanas radās nepieciešamība veco tiltu nomainīt, jaunā projektu pasūtīja viens no minētā dzelzceļa akciju sabiedrības dibinātājiem un akcionāriem Kazdanga barons Karls fon Manteifels. Un 1907. gadā pār Tebru tika uzbūvēts vienlaidu laukakmens mūra velves tilts ar segmentveida ailu. Tilts ieguva arī atbilstošu nosaukumu – Akmens tilts, bet barons Manteifels iemūžināja savu vārdu vienā no četrām tilta masīvo margu centrālajās daļās iemūrētajām slīpēta granīta plāksnēm - ziemeļpuses margas iekšpuses plāksnē vācu valodā iekalts: „Dāvināja Aizputes pilsētai Kazdangas Manteifels”. Dienvidpusē iekalts, arī vācu valodā: „Šā tilta akmens un margas uzbūvēti MCMVII”. Savukārt gan vienas, gan otras margas ārmalā ir Manteifelu dzimtas ģerbonis.
Vienlaikus jāpiemin, ka saskaņā ar līgumu, kas 1752. gadā tika noslēgts starp pilsētas municipalitāti un toreizējo Pilsmuižas īpašnieku Johanu Emerihu fon Keizerlingu, ceļš pār upi „uz mūžīgiem laikiem” bija jāuztur kārtībā Pilsmuižas īpašniekiem. Ka šis līguma nosacījums strikti tika pildīts, liecina ikgadējie Aizputes pilsētas budžeta izdevumu pārskati – pašvaldība par šā tilta uzturēšanu, labošanu vai jauna celšanu minētajā laikposmā nav maksājusi, arī 1907. gadā ne.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Manteifela dāvana pilsētai bija tīri formāla, taču neapšaubāmi nozīmīga gan tolaik, gan šolaik.