Alus darītava Liepājas iela Nr.12
Fotogrāfijā redzamā alusdarītava ir celta 1880. gadā. Tas bija tvaika brūzis, kas 1887. gadā, patērējot gandrīz 500 kubikmetru kurināmā, 4.500 pudu iesala, 58 pudu krievu un ārvalstu apiņu, saražoja 18.000 vedru (apm. 221.400 litru) alus 16.000 rubļu vērtībā. Noiets – pilsēta un apkārtne.
Nodarbināti bija 9 strādnieki, kas, strādājot 12 stundas dienā, saņēma 20 līdz 70 rubļu mēnešalgu. 6 strādnieki dzīvoja alusdarītavā.
Pirms Pirmā pasaules kara šeit bija Aizputes Pilsmuižas tvaika alusdarītava „NEUMANN & WIEDNER“.
Alusdarītavu 1920. gadā no pēdējā Pilsmuižas īpašnieka Lotāra Grothusa par kopējo summu Ls 2.000 vienādās daļās nopirka Aleksandrs Vīdners un Vilhelms Šenks. 30. gados šeit bija „WIEDNERS & Co, AIZPUTĒ“ alus darītava un vilnas vērptuve. Alusdarītavā gatavoja arī iesala kvasu, limonādi un augļūdeņus. Ēkā bija 6 ražošanas telpas, 2 ledus noliktavas, kā arī 6 dzīvokļi ar 10 istabām.
Kreisā malā redzama dzīvojamā māja Liepājas ielā № 7 (celta 1929. gadā, īpašniece Rute Jofe).
1928. gada 3. augustā Aizputes nedēļas laikrakstā Lejaskurzemes Ziņas parādījās sludinājums, ko ievietojis „Krievijas naftzindikats” –
„Ar šo paziņojam, ka atveram Aizputē, Liepājas ielā № 7 bencina noliktava ar automātu, kur pastāvīgi dabonams Krievijas bencins 0,725. Pieteikties pie H. Joffes turpat un pie tirgus laukuma veikalā.“
Minētā „bencina noliktava” atradās aiz tolaik vēl tikai topošā Jofes nama pa kreisi esošajā Pils ielā pagarā vienstāva mūra ēkā.