Kalvenes ielas nami Nr. 15, 17, 19, 22 un 24

Kalvenes iela Nr. 15.,17.,19.,22 un 24 ap 1930. gadu

Kalvenes iela Nr. 15.,17.,19.,22 un 24 2014. gadā

Kreisā pusē pirmā māja ir Kalvenes ielā № 15. Tā atrodas uz gruntsgabala, kas kaut kad bija atdalīts no Kalvenes ielas № 13. 1898. gadā to jau apbūvētu no Žaņa Fridrihsona par 2.400 rubļiem pircis Jākobs Judē (Judee). 1934. gadā to kā līdzmantinieks lietoja un apsaimniekoja 1919. gadā mirušā īpašnieka dēls Šloma (arī Šlaums, Jeannots, Žanis) Judē, kas šeit kopā ar sievu dzīvoja līdz 1941. gada rudenim.

1911. gadā Judē namā bijusi V. Šenka un A. Zaļkalna alus tirgotava.

Vismaz kopš 1921. gada līdz pat nacionalizācijai šeit bijis Judē traktieris, bet 1925. gada 25. septembra domes sēdē „pret atļauju Dollingeram turpināt arī nākošā gadā savu alus darītavu Boju ielā № 15 iebildumus neviens neceļ”.

Mūsdienās – pašvaldības dzīvojamā māja.

Nākamā māja ir Kalvenes ielā № 17.

Šis gruntsgabals nosprausts 1835. gadā uz dzirnavniekam Radzevskim piederošas zemes un pārdots kalējam Ernstam Šmithenam par 100 rubļiem. Zināms, ka 1844. gadā šeit bija Šmithena dzīvojamā māja, pret kuras ķīlu viņš aizņēmās naudu saimniecības ēkas būvei. 1846. gadā to mantoja atraitne Amālija Šmithena. 1851. gadā kā īpašnieki minēti Amālija Šmithena un viņas vīrs Oto Bathens. Bathens nomira, un 1870. gadā Amālija apprecējās trešoreiz, šoreiz ar meldermeistaru Kristofu Konrādu Vilki. 1885. gadā nomira 85 g.v. Amālija, un viņas māju mantoja Vilke, kas tajā pašā gadā savu mantojumu nodeva mūža nomā ebrejietei Mālei Rolofai, kas to pēc Kristofa Vilkes nāves mantoja un 1908. gadā par 1.500 rubļiem pārdeva Šlaumam Taubem un Šeinie Pesei Taubei, dzim. Rolofa.

Mūsdienās – pašvaldības dzīvojamā māja.

Nākamais dzīvojamais nams ir Kalvenes ielā № 19.

Gruntsgabals izdalīts 1835. gadā no dzirnavniekam Radzevskim piederošas zemes. Pirmais pircējs, kas to 1835. gadā nopirka par 100 rubļiem, mums nav zināms. 1837. gadā to par 450 rubļiem nopirka atraitne Hanna Kundere, 1840. gadā par 370 rubļiem Doroteja Šēnbrunna, 1844. gadā par 480 rubļiem mūrniekmeistars Johans Tīlhards, 1850. gadā par 400 rubļiem Benjamins Fīdlers. 15 gadu laikā 5 dažādi īpašnieki! Tikai pēc 1852. gada, kad šo īpašumu par 400 rubļiem nopirka galdniekmeistars Ludvigs Ēlerts, tas vienas dzimtas īpašumā sabija gandrīz 60 gadus.

1863. gada te Ludvigam Ēlertam bijis neliels namiņš, ko 1871. gadā mantoja viņa dēls Hermanis Ēlerts. Nākamās atrastās ziņas attiecas uz 1903. gadu, kad šo īpašumu no Karla Ludviga (Lui) Ēlerta mantoja veseli 7 Ēlerti. 1910. gadā īpašuma tiesības tika nostiprinātas uz Alises Vilhelmīnes Marijas Pernicas, dzim. Ēlerte, vārda, kura to tūdaļ pārdeva Frīdriham Bensonam. Savukārt Bensons 1913. gadā šo īpašumu atdāvināja tirgotājam un pilsēta valdes loceklim Teodoram Albertam Nikolajam Tīdem.

Tīde 1924. gadā rakstījis, ka 1913. gadā, kad viņš šo gruntsgabalu ieguvis, tas bijis neapbūvēts. Aizputes 1915. gada māju sarakstā šeit uzrādīts jauns nams.

1922. gadā 1/5 nopirka Maksis Tīde, ko 1931. gadā mantoja Lūcija Tīde, dzim. Treigūte.

1934. gadā Teodora Tīdes 4/5 mantoja viņa meitas Valija Strauta un Johana Prona, 1939. gadā Lūcijas Tīdes 1/5 - Elfrīda Natālija Agapitova, dzim. Treigūte, un Alfrēds Rūdolfs Treigūts.

Mūsdienās – pašvaldības dzīvojamā māja.

Labā pusē pirmā māja ir Kalvenes ielā № 22.

Pirmā ēka šeit uzcelta laikā starp 1797. un 1804. gadu. 1811. gada dvēseļu revīzijas laikā šeit bijis Eltermaņa atraitnes Johannas Šūmaheres nams, kurā viņa dzīvojusi ar meitu Karolīni. Tepat dzīvojis arī Jēkabpilij pierakstīts cunftīgs galdnieks Frīdrihs Buivids un viņa Grobiņai pierakstītais zellis prūsis Johans Nikols.

1826. gadā namīpašnieki bija mirušās Johannas Šūmaheres meita Karolīna Nōrenberga ar savu vīru Johanu Kristofu Nōrenbergu. Abi pret šā īpašuma ķīlu aizņēmušies 100 sudraba rubļus no Aizputes pilsēta nabagu kases direktora mācītāja Frīdriha Vilhelma Bernharda Voltera.

1834. gadā īpašnieks bijis apriņķa feldšeris Kārlis Bambergs, kas pats dzīvoja savā otrā īpašumā Kalvenes ielā № 11. Šo īpašumu viņš 1833. gadā par 1.100 rubļiem pārdeva Aizputes virspilskungam Krūtes un Ziemupes muižu īpašniekam baronam Karlam fon Korfam.

1852. gadā šo īpašumu par 2.000 rubļiem nopirka podniekmeistars Kristians Frīdrihs Krāmers. Pirkšanas – pārdošanas līgumā minēts, ka ēka tiek pārdota līdz ar pirts iekārtu.

1862. gadā īpašums tika izsolīts, un to par 1.520 rubļiem nopirka Noahs Azārovs, kam 1863. gadā šeit atradās 2 koka dzīvojamie nami, kuru 12 istabās bijuši 24 iemītnieki.

1873. gadā Azārovs savu īpašumu par 1.150 rubļiem pārdeva kurpniekam Karlam Frīdriham Rauham, bet 1881. gadā kopā ar Minnu Azārovu par 1.478 rubļiem to atguva.

1879. gadā Karla Frīdriha Rauha namā bijusi Nikolaja Rauha kurpnieka darbnīca, bet Azārovam vienā no abiem namiem bijusi koloniālpreču tirgotava.

1908. gadā ēku un gruntsgabalu Kalvenes ielā № 22 izsolē nopirka Friderika (Feige) Zusmanoviča, bet 1923. gadā īpašuma tiesības tika nostiprinātas viņas mantiniekiem.

1920. gadu pirmā pusē šeit bijusi M. Jākoba sīkpreču tirgotava.

1926. gadā šo īpašumu no Zusmanovičiem par Ls 3.400 nopirka Žanis Bērziņš, kura sievai Matildei Bērziņai te bija pārtikas veikals.

Nenokārtotu hipotekāro parādu dēļ Bērziņa nekustamā manta 1931. gadā tika izsolīta. Par īpašnieci kļuva Latvija Hipotēhu banka, kas par to samaksāja Ls 7.202. Ar banku 1932. gadā pirkšanas-pārdošanas līgumu par Ls 7.000 noslēdza Vilis Rūdolfs Venšavs.

Venšavi savā namā atvēra pārtikas preču veikalu.

Mūsdienās – pašvaldības dzīvojamā māja.

Nākamā māja mūsdienās ir Kalvenes ielā № 24, taču pirms Otrā pasaules kara 24. numurs bija sētas mājai. Fotogrāfijā redzamā bija № 26.

Šis gruntsgabals tika izveidots, 1862. gadā atdalot neapbūvētu dārza gabalu no gruntsgabala Kalvenes ielā № 22. To par 290 rubļiem nopirka Andreass Lītke un pēc gada par 350 rubļiem pārdeva Heinriham Kunstmanam. No Kunstmana dārza gabals par 200 rubļiem 1865. gadā nonāca pie Hirša Krīgera, kas šeit uzbūvēja dzīvojamo māju. 1878. gada decembrī Hiršam Krīgeram atļāva viņa dzīvojamā mājā Boju ielā atvērt krogu.

1905. gadā gruntsgabalu par 475 rubļiem nopirka laulātie Jānis un Anna Cīruļi, kas, šķiet, uzcēla šeit jaunu māju, jo 1907. gadā, kad šo īpašumu pārdeva, saņēma par to 1.700 rubļus. Pircēja bija jaunava Grieta Dzirkale, kas 1914. gadā bija jau Grieta Šēnberga kundze, kam šeit daudzu gadu garumā bija šuvējas darbnīca. Uzmanības vērta ir kāda reklāma, kas ievietota 1926. gada 17. oktobra laikrakstā Aizputes Vēstnesis.

„Uzmanību!

Pieņemu pasūtījumus uz visjaunākās modes dāmu un bērnu garderobēm.
Tāpat arī pagatavoju plisē darbus pēc jaunākās sistēmas.
Var pieteikties mācekles.
Sagatavoju speciāli šnitu zīmēšanas, šūšanas un piegriešanas mākslā.
Par darba glītumu un labumu garantē mana ilggadīgā prakse.
Berlīnes akadēmijas absolvente
G. Schenberga”

1939. gadā „Berlīnes akadēmijas absolvente” savu īpašumu par Ls 4.000 pārdeva dzīvesbiedram Fricim Šēnbergam.

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU