Kalvenes ielas nams Nr. 13

Kalvenes iela № 13 20. gs. sākumā

Kalvenes iela № 13 2014. gadā

1824. gadā gruntsgabals piederēja Johanam Frīdriham Pernicam, bet 1828. gadā to izsolē par 1.001 rubli nopirka cunftīgs meldermeistars Karls Ludvigs Radzevskis. Pirkuma cena liecina, ka gruntsgabals bijis apbūvēts. 1836. gadā tas pārdots mums nezināmam pircējam par 800 rubļiem, bet 1839. gadā to par 455 rubļiem nopircis Aizputes pilskunga tiesas kancelejas darbinieks Johans Ferdinands Bomovskis.

Nākamās ziņas attiecas uz 1850. gadu, kad Bombovskis māju, ērberģi un saimniecības ēkas par 1.425 rubļiem pārdevis baronesei Vilhelmīnei fon Hānai, kas to visu 1860. gadā par 2.000 rubļiem pārdeva mūrniekmeistaram Teodoram Gildneram.

No Gildnera viņa īpašumu 1864. gadā atpirka Hamburgā dzimušais un tur izglītojies daiļdārznieks Frīdrihs Hennings, kas 1876. gadā dzīvojamo namu pārbūvēja un 1880. gadā par 9.000 rubļiem pārdeva savam dēlam Ādolfam Henningsam. Dēls mēnesi vēlāk mira, un īpašumu mantoja tēvs.

1901. gadā īpašuma tiesības nostiprināja 1900. gadā mirušā Frīdriha Henningsa meitām Ernestīnei Paulīnei Šarlotei Kiršteinai un Emīlijai Gotlībai Vilhelmīnei Baumanei, no kurām pastkartē redzamo namu toreizējās Boju ielas un Kalašu šķērsielas stūrī nopirka ārsts Ādolfs Anša dēls Zedings (Sedding), ko visi latvieši sauca par Zediņu.

Jāpaskaidro, ka šķērsiela, kas savienoja Jelgavas ielu ar tagadējo Kalvenes ielu un 1925. gadā 25. septembrī ieguva Ziedu ielas nosaukumu, savu pirmo oficiālo nosaukumu - Kalašu šķērsiela, arī Kalašu un Kalošu iela, ieguva, jo bieži bija tik dubļaina un tumšā diennakts laikā arī neapgaismota, ka pa to varēja pārvietoties, tikai uzvelkot virs apaviem kalašas, un ne viens vien gājējs tās šeit dubļos arī pazaudēja.

1919. gada 8. septembrī Aizputes pilsētas būvkomisija „atrada, ka Kalošu un Upes iela nebūt nav bruģēta. .. Izmērot izrādījās, ka Kalošu iela ir 338 pēdas gara un 16 pēdas plata.”

Pilsētas domes 1923. gada 26. oktobra sēdē valde ziņoja, ka „uz savu atzinumu ir likuse nograntēt priekš kājnieku vajadzībām šaurus gaņģīšus uz Kalēju, Kalošu un tā saukto Cūku (mūsdienās Kurzemes iela) celiņiem”.

Skaistās mājas celšanas gads nav zināms. Kā 1933. gadā ar savu parakstu apliecinājis pats Dr. A. Zedings, šo īpašumu viņš 1903. gadā pircis no Kiršteina un Baumana par 3.000 rubļiem. Kad māja celta un kad apstiprināts tās būvplāns, viņš nezina. 1903. gadā ir pārbūvēta tajā pašā adresē bijusī koka māja ar dakstiņu jumtu – sētnieka divistabu dzīvoklis. Iespējams, ka pasrkartē redzamā dzīvojamā māja ir tāda pati, kāda tā bija pēc 1876. gadā izdarītās pārbūves.

Mūsdienās – 21. gs. pārbūvēta Dr. Zedinga mantinieku dzīvojamā māja.

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU