Kalvenes ielas nams Nr.2

Senākais zināmais šīs ielas nosaukums ir Boju iela, jo ielas turpinājums bija Boju ceļš, kas veda uz Boju muižu. 1934. gadā Boju iela tika pārdēvēta par 15. maija, bet 1940. – 1. maija ielu.

Lai gan 1941. gadā pilsētas pašpārvalde atdeva ielai tās seno vārdu, vācu okupācijas varas oficiālās veidlapās kartonāžas fabrikas adrese bija „Hasenpoth, 1. Mai Str. 27”, un Latvijas Statistikas pārvaldes „Adresu grāmatā 1944. g.” ir minēta adrese „Boju (1. maija) 19”, jo Trešajā reihā saskaņā ar 1933. gada 10. aprīļa likumu 1. maijs bija Darba svētki (Tag der nationalen Arbeit), ko no 1934. gada pārdēvēja par Vācu tautas nacionālo svētku dienu (Nationaler Feiertag des deutschen Volkes).

No 1948. gada 31. oktobra Boju iela kļuva par Komjaunatnes ielu. Pēc valsts neatkarības atgūšanas pilsētas pašvaldība ielai piešķīra jau piekto vārdu jeb nosaukumu – tagad tā ir Kalvenes iela, kurā laiks ir izdarījis korekcijas gan ielas apbūvē, gan arī namu numerācijā, kas apgrūtina senajās pastkartēs un fotogrāfijās redzamo namu adrešu sazīmēšanu.

Šekuma ercenberģis (Atmodas iela 40) un Kalvenes ielas sākums ap 1940. gadu

Šekuma ercenberģis (Atmodas iela 40) un Kalvenes ielas sākums 2014. gadā

Kad nu esam ar abām kājām Kalvenes ielā, vēlreiz jāpakavējas pie № 2, ko Vilhelms Grots 1909. gadā pārdeva Ernstam Neimanam. No Neimana to 1932. gadā mantoja Anna – Ženija Antiņa un 1937. gadā pārdeva Heinriham Dornem. Tā kā Dorne 1939. gadā repatriējās uz Vāciju, viņa nekustāmā manta, pamatojoties uz Likumu par izceļojušo vācu tautības pilsoņu nekustamo īpašumu pārņemšanu, 1940. gadā kļuva par Latvijas Kredītbankas īpašumu.

1884. gadā reģistrēto tirgotāju un amatnieku saraksts liecina, ka Kalvenes ielā № 2 bijušas dažnedažādas amatnieku darbnīcas: kurpniekam Brencim Jukumsonam, skārdniekam Simonam Dannem, pulksteņmeistaram Jankelam Šacam, stikliniekam Ābrahamam Rubensonam. Te iztiku pelnījies arī važonis Ābrahams Lange.

Kad Aizputes pilsētas galva Vilhelms Grots 1899. gadā nopirka šo īpašumu, viņš 20. gs. sākumā šeit izbūvēja gaļas tirgu. 1903. gadā Kurzemes gubernators Dmitrijs Sverbejevs apstiprināja Aizputei Gaļas tirdzniecības obligātos noteikumus. To pirmais punkts noteica, ka svaigu gaļu atļauts tirgot vietējiem miesniekiem tikai Aizputē esošajā [speciālā] gaļas tirgū vai no jauniekārtotām gaļas bodēm, otrais - grīdām gaļas tirgū un gaļas bodēs jābūt asfaltētām vai cementētām, sienām 7 pēdu (2,1 m) augstumā krāsotām ar eļļas krāsām, letēm segtām ar marmora plāksnēm vai apsistām ar cinka loksnēm. Tad arī pilsētas galva ziņoja Kurzemes guberņas pilsētu lietu pārvaldei, ka Aizputē Boju ielas sākumā ir gaļas tirgus, kas ir atsevišķa ēka, kurā ir 10 tirdzniecības telpas ar cementa grīdu un ar eļļas krāsām krāsotām sienām.

Aizputes pilsētas valdes 1923. gada dokumentos pieminētas „gaļas šaras” (vācu der Scharren – gaļas pārdotava), kuru īpašnieks bijis Ernsts Neimans. Tajās gaļu tirgojuši miesnieki: Ure Foss, Šmule (arī Zāmuels) Hillelsons, Ābrams Goldingers un Mozess Goldingers. Šeit bijis arī Kraula piena veikals, 1924. gadā arī Strādnieku kooperatīva noliktava.

Tajā pašā arhīva fondā atrodam, ka 1927. gadā šeit ir bijis dzīvoklis sētniekam, viena veikala telpa [miesniekam] Urem Vosam (Fosam), divas – strādnieku kooperatīvam, septiņas – Ernstam Neimanam. Strādnieku kooperatīvam šeit bija gaļas veikals.

Domājams, ka fotogrāfijā redzamā ēka savu izskatu ieguvusi 1930. gadā, jo 1930. gada 19. februārī pilsētas valde necēla iebildumus pret Ernsta Neimana pārbūves plānu Boju ielā 2.

30. gados šeit bija Heinriha Vītola gaļas tirgotava un desu cehs.

1934. gada pilsētas valdes dokumenti liecina, ka Annas Antiņas īpašumā tagadējā Kalvenes ielā № 2 ir 1 tirdzniecības un 2 rūpniecības telpas, kā arī 3 garāžas, bet 1940. gada 2. augustā Aizputes pilsētas vecākais ziņoja Iekšlietu ministrijas Būvniecības departamentam, ka dzelzceļa autotransporta lietošanā esoša garāža vienai smagai automašīnai ir tagadējā Atmodas ielā № 40. Kalvenes № 2 garāžu nav.

1943. gadā Kalvenes ielā № 2 bija Oto Alfrēda Vītola mehāniskā darbnīca.

Mūsdienās – ēka ir pašvaldības īpašums un tajā atrodas SIA "Aizputes komunālais uzņēmums".

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU