Kalvenes ielas nami Nr. 34, 32, 30 un 21
Savulaik gruntsgabali, uz kuriem ir abi pirmie kreisā pusē redzamie nami, bija viens zemesgabals ar vienu kadastra numuru. Mūsdienās pirmais ir № 34. Šis gruntsgabals tika izveidots 1851. gadā, kad Aizputes pilsēta šo daļu no tai piederošā gruntsgabala kopā ar uz tā bijušo koka dzīvojamo māju par 1.600 rubļiem pārdeva ādminim Johanam Frīdriham Maureram.
1854. gadā Maurers to par 1.000 sudraba rubļiem pārdeva galdniekmeistaram Karlam Hāzem, kam te bija mūra māja un saimniecības ēkas, ko viņš 1863. gadā par 1.400 rubļiem pārdeva Ābramam Mihelsonam.
1873. gadā Mihelsona māja izsolīta, un to par 789 rubļiem nopircis Ābrahams Apfelbaums, savukārt Apfelbaums to 1877. gada decembrī par 960 rubļiem pārdevis ķieģeļniekam Jeanotam Jēgermanam.
1880. gadā mūra dzīvojamo namu un saimniecības ēkas par 1.900 rubļiem no Jēgermana nopirka Fricis Vīgriezis. 1905. gadā īpašuma tiesības nostiprināja viņa dēlam mūrniekam Jānim Vīgriezim, kas 1934. gadā sniedzis ziņas, ka ielas nams celts 1905. gadā, taču iespējams, ka runa ir par pārbūvi.
Pirmā pasaules kara gados šeit bija Mārtiņa Ekmaņa maiznīca, 1916. gadā arī koloniālpreču veikals.
Mūsdienās bijušais Vīgrieža nams ir privātīpašums, kurā telpas iznomā veikala vajadzībām.
Kalvenes un Upes ielas stūra nams ir Kalvenes ielā № 32. Kā minēts iepriekš, līdz 1851. gadam šism gruntsgabals bija lielāks, jo tajā ietilpa arī Kalvenes iela № 34.
Šo lielo gruntsgabalu izveidoja ap 1800. gadu, un to nopirka mucenieks Johans Pauls Rozentāls. Apbūvēts tas bijis jau vismaz 1811. gada dvēseļu revīzijas laikā, kad šeit dzīvojis 3. ģildes tirgotājs Johans Frīdrihs Pernics ar ģimeni.
1832. gadā to nopircis Šlosbergu laulātais pāris Jozefs un Gite, bet 1842. gadā par 610 rubļiem nopirka Ārons un Marianne Lapingi. Togad viņi divreiz aizņēmās naudu, lai uz šeit esošā sava gruntsgabala uzbūvētu jaunu namu. 1846. gadā aizņēmums jau tika ņemts pret jaunā nama ķīlu. 1849. gadā no Lapinga viņa īpašumu par 1.400 sudraba rubļiem nopirka pilsēta, kas 1851. gadā gruntsgabalu sadalīja un tagadējo Kalvenes ielu № 32 par 750 rubļiem pārdeva podniekmeistaram Johanam Andreasam Meikem.
1872. gadā podniekmeistars savu īpašumu par 900 rubļiem pārdeva dēlam Karlam Meikem, bet 1880. gadā par to pašu summu no dēla atpirka.
1879. gadā šeit paša namā bija podniekmeistara Johana Andreasa Meikes darbnīca, kurā viņš strādāja ar 3 palīgiem, un arī veikals.
19. gs. beigās tas jau bija Meikes mantinieku īpašums, taču īpašumtiesības mantiniekiem nostiprināja tikai 1909. gadā.
1914. gadā par vienīgo mantinieku apstiprināja Teodoru Meiki, kas šo namu tajā pašā gadā par 4.000 rubļiem pārdeva Ģertrūdei Lindenbergai, no kuras to 1934. gadā par Ls 4.000 nopirka Ida Rahele Glikmane.
Mūsdienās – neapsaimniekots privātīpašums.
Kalvenes un Upes ielas otrā stūrī esošā nama adrese ir Kalvenes iela № 30. 1865. gadā šo gruntsgabalu par 200 rubļiem nopirka Hiršs Krīgers, kam 1879. gadā šeit paša namā bijusi labības tirgotava, sīkpreču bode un arī krogs.
1927. gadā īpašuma tiesības uz mirušo Hirša un Līnas – Lejas Krīgeru mantu nostiprināja Elkei Hirša meitai Bergmanei, dzim. Krīgere, kā arī mirušās Eteles Krīgeres bērniem. 30. gados te bija Zāmuela (Šmuela) Bergmana pārtikas veikals.
Mūsdienās – pašvaldības dzīvojamā māja.
Fotogrāfijas labā pusē redzamā vienstāva koka māja ir Kalvenes ielā № 21. Šo gruntsgabalu 1837. gadā izdalīja no dzirnavnieka Radzevska zemes un par 140 rubļiem pārdeva galdniekmeistaram Kristianam Šulcam. Neapbūvēto gruntsgabalu 1861. gada februārī par 280 sudraba rubļiem no galdnieka Šulca nopirka seglinieks Jākobs Treilands - Friča Brīvzemnieka tēvs un uzcēla fotogrāfijā redzamo namu, kurā neilgu laiku dzīvojis arī Brīvzemnieks, tolaik - Fricis Treilands.
1879. gadā šeit bijusi mūrnieka Frīdriha Tīlharda darbnīca.
19. gs. 90. gados un 20. gs. sākumā šajā namā bija Brīvzemnieka pusmāsas Vilhelmīnes Treilandes privātskola.
1907. gadā janvārī šo māju no mirušā Treilanda mantiniekiem par 4.700 rubļiem nopirka Maskavas universitātes matemātikas fakultāti beigušais dabaszinātnieks Jēkabs Vinklers. Pēc Vinklera nāves 1921. gadā māju mantoja viņa atraitne Karolīna Vinklere, dzim. Nelepa, bet no viņas 1922. gadā Jēkaba Vinklera brāļa meita Marija Lūcija Roševica. 1929. gada 18. janvārī Roševica 4 istabas un virtuvi izīrēja Latvijas Bērnu draugu biedrības Aizputes nodaļas bērnudārzam.
Roševicai nams piederēja līdz tā nacionalizācijai 1940. gadā.
Mūsdienās – pašvaldības dzīvojamā māja.