1.2. Kurzemes bīskapijas domkapitula pils

1.2.1. Atrašanās vieta un celtniecības laiks

Kurzemes bīskapijas domkapitula pils atradās uz stāva zemesraga upes līkumā Tebras labajā krastā. Tās celšanas laiks rakstītos avotos nav minēts. Daži jaunākie pētnieki raksta, ka pilskalna reljefs stipri pārveidots, kad kuršu pils vietā celta Kurzemes bīskapa pils (13.-14.gs.) bet vēlāk (18.-19.gs.) - baznīca.[1] Bīskapa vai domkapitula pils celšanas attiecināšanai uz 13.gs. nav pamata; to iespējams aptuveni noteikt, apskatot vēsturisko situāciju un savietojot to ar rakstīto avotu sniegtajām ziņām. Arhitektoniskas liecības nav iespējams izmantot, jo pils atliekas neatrodas virszemē, bet mērķtiecīgi izrakumi tās vietā līdz šim nav veikti.

Vienīgā liecība par to, ka domkapitula pils atradusies kuršu pils vietā, ir 1922.g. vasarā Latvijas Etnogrāfijas muzeja veiktie izrakumus pils vietas dienvidu malā, jo Aizputes pilsētas valde bija lūgusi atrast durvis, kas minētas nostāstos. Teksmainās durvis, protams, atrastas netika, toties tika atrakts bīskapa pils sienas pamats, bet zem tā atradies ap pusmetru biezs, neskarts mītņu zemes slānis no laika, kad pilskalnu apdzīvoja kurši.[2]

Livonijas piļu pētnieks Karls fon Lēviss of Menārs rakstīja, ka Aizpute, kad tā pirmoreiz minēta 1253.g., varēja būt pagānu pils, un tās vietā drīz pēc tam tika uzcelta bīskapa pils, kas minēta 1338.g. robežu noteikšanas dokumentā. Pils ar priekšpili tika pilnībā nopostīta. Vēlāk šeit tika uzcelta baznīca, kuras tornis sākts būvēt 1730.g. un 1860.g. vēl nebija pabeigts. Pētnieks atzīmē, ka nevar noskaidrot, vai šeit atradās bīskapijas centrs - katedrāle jeb doma baznīca, kas minēta 1392.g., jebšu arī evaņģēlistam Jānim veltītā Aizputes draudzes baznīca.[3]

Vācu ordeņa piļu pētnieks, arhitekts Bernhards Šmids doma baznīcas un domkungu dzīvesvietas – pils celšanu saista ar Aizputes pilsētas dibināšanu 1378.g., kādēļ baznīca novietota ārpus pilsētas, uz Tebras ieskauta pakalna. Tagadējā baznīca (06. Attēls ) atrodas tā D malā, bet uz Z no baznīcas, kur 1917.g. bija parks, atradusies domkapitula ēka, no kuras nav saglabājies nekas, un par kuras pastāvēšanu liecina tikai grunts, kas sajaukta ar akmeņiem. Arhitekts minēja vairākas liecības, ka jaunā baznīca nav attiecināma uz viduslaikiem. Tās mūri ir salīdzinoši plāni un bez pīlāriem, tātad nav paredzēti velvju griestiem, kādi tika būvēti viduslaiku baznīcām. Arī tornim ar tā 1,25m bieziem mūriem ir iespējams uzbūvēt tikai koka jumtu zvanam, turklāt tālaika torņa jumts bijis celts tikai aptuveni 1867. gadā. Torņa novietojums baznīcas ēkas ārpusē nav izskaidrojams ar ēkas atrašanās vietas īpatnībām vai pielāgošanos senākiem mūriem, bet ar sava laika tendenci šādi plānot baznīcas. Tā Pomerānijā jauno laiku pilsētu baznīcām gandrīz visām tornis atrodas ēkas ārpusē. Poļu - zviedru karā, kas sākās 1656.g., Aizputes baznīca tika nodedzināta, un visas senākās būvdetaļas gāja bojā ugunī.[4]

Pirmās drošās ziņas par Kurzemes bīskapijas galveno baznīcu – domu jeb katedrāli (no lat. cathedra – [bīskapa] sēdeklis) datētas ar 1430.g. 15. janvāri, kad Kurzemes baznīcas Aizputes domā (czum Azenputte in unserm thume) Kurzemes domkapituls rakstīja vēstuli Vācu ordeņa virsmestram.[5] Otru reizi doms minēts ap 1580.g. sarakstītajā Johana Rennera Livonijas hronikā: Kurzemes bīskapijai ir dažas nelielas pilis - Aizpute, kur ir doms (dar de dohm is), Embūte, Valtaiķi un Piltene.[6] Lai būtu iespējams izprast domkapitula Aizputes vēstures detaļas, nepieciešams sniegt ziņas par domkapitula sastāvu un funkcijām, kas Kurzemes bīskapijā tika veidotas pēc citu katolisko zemju bīskapiju, sevišķi vācu zemju parauga, kā arī Kurzemes bīskapijas valsts iekārtu.

[1] Atskaņu hronika, komentārs 337.lpp.

[2] Brastiņš E. Latvijas pilskalni I. Kuršu zeme – R., 1923., 100.lpp.

[3] von Loewis of Menar K. Burgenlexikon fuer Alt – Livland – Riga, 1922 (turpmāk - von Loewis of Menar), S.63

[4] Schmid B., S.221

[5] LUB, 8.Bd., S.255-257

[6] Johann Renners Livländische Historien. Hg. von R. Hausmann und K. Hoehlbaum – Goettingen, 1876, S.8