2.7. Piltenes mantojuma karš un bīskapa pils bojāeja

Domkapitula pils neatgriezeniski gāja bojā tā dēvētajā Piltenes mantojuma karā starp Poliju un Kurzemes bīskapijas muižniekiem 1583. gadā. Par to netieši liecina uzraksts uz Aizputes baznīcas zvana, ko tika fiksējis B. Šmids 1917.g.:

”Ick bin gewesen eine Klocke van goden klanck

ick bin van den palesken Kriges lvden + vorbrant

hans stridebeck het mi weder laten geten

got gewe em de ewige pin

de mi nicht to gades ere led sin

anno 1589 goedt mi matthias benninck.”

”Es biju reiz zvans ar labu skaņu,

mani sadedzināja poļu kareivji,

Hanss Stridebeks mani atkal lika liet,

Dievs, dod viņam mūžīgās mokas,

jo viņš mani nelika liet Dieva godam,

1589. gadā mani lēja Matiass Benings.”

Matiass Benings, miris 1608.g., kopš 1560.g. bija zvanu lējējs Lībekā, tādēļ iespējams pieļaut, ka zvans liets Lībekā.[1] Nav noskaidrojams, kas bijis Hanss Stridebeks, kurš nelējis zvanu Dieva godam, un ko tas īsti nozīmē. Pats zvans ticis liets no ugunsgrēkā bojā gājuša zvana, kurš atradies Aizputes domā vai draudzes baznīcā, metāla.

Par militāro konfliktu ar poļiem Kurzemes hercoga padomnieks Solomons Henings savā hronikā rakstīja, ka 1583.g. 24. maijā poļu karaspēks sakāva Piltenes bīskapijas karaspēku pie Embūtes, bet pēc tam poļi ieņēmuši Embūtes, Valtaiķu un citas pilis.[2] Acīmredzot starp šīm pilīm bijusi arī Aizpute, kas nopostīta pilnībā, jo avotos pēc 1583.g. vairs netiek minēta.

Domājams, poļu iebrukumā tika nopostīta arī Aizputes pilsēta un miests. Miests samērā ātri tika atjaunots, un 1587.g. Piltenes un Aizputes miestos kopā dzīvoja ap 80 ”vāciešu un pusvāciešu”, kas nepieciešamības gadījumā tika izmantoti miestu aizstāvēšanai pret uzbrucējiem.[3]

Akmeņi no domkapitula pils drupām visticamāk izmantoti Aizputes Sv. Jāņa draudzes baznīcas celšanai un tās daudzajās pārbūvēs. Jau 1623.g. tā bija pilnībā sagruvusi, bet 1698. un 1699.g. pa lielākai daļai tika uzcelta no jauna. 1720.g. iebruka baznīcas jumts, sadragājot visus solus, kanceli un kori. 1733.g. baznīcu no jauna kopīgi uzbūvēja muižnieks Fromholds fon Montovts no Bojām un Aizputes pilsēta.[4] Pēdējā baznīcas pārbūve pabeigta 1860.g., bet 1887.g. baznīca atkal pamatīgi izremontēta. Baznīcu vēstures pētnieks Teodors Kalmeijers rakstīja, ka abos galvenajos baznīcas mūros vēl ir viduslaiku doma baznīcas atliekas,[5] ko arhitekts B. Šmids pilnībā noliedza, apgalvojot, ka visas Aizputes baznīcas sienas, vadoties pēc to biezuma un būvveida, mūrētas jaunajos laikos.

[1] Schmid B., S.236

[2] Hennig S. Lifflendische Churlendische Chronika // Scriptores Rerum Livonicarum. Bd. 2 – Riga und Leipzig, 1853, S.280

[3] Arbusow L. Ein Verzeichnis der bauerlichen Abgaben im Stift Kurland (1582/83) // Latvijas Universitātes raksti X – R., 1924, S.185

[4] Kallmeyer Th. Die evangelische Kirchen und Prediger Kurlands – R., 1910, S.185

[5] Kallmeyer Th. Die evangelische Kirchen und Prediger Kurlands – R., 1910, S.186