1.2.4. Domkapitula pils novada saimniecība un tās pārvalde

Domkapitula pils saimniecību un zemnieku darbu pārvaldīja amatpersonas, kas tika sauktas par drostiem, landknehtiem un amtmaņiem. Tās bija laicīgas personas, kas par savu darbu saņēma atalgojumu. 1513.g. minēts Aizputes domkapitula landknehts Evolts, 1523.g. – amtmanis Johans Ambtens (Ambten), 1548.-49.g. – landknehts Simons Adebars (Adebar), 1559.g. – drosts Gerts Funke, kurš agrāk bijis Kurzemes bīskapa Dundagas pils fogts.[1]

Aizputes domkapitula pils novadā ietilpa zemnieku ciemi, kas pildīja klaušas un nodevas domkapitula labā. 1582.g. tādi bija Rāva (Rauen), Birži (Birsen), Jāmaiķi (Jamaiken), Ķikuri (Kikurn), Valāta (Wallaten), Silenieki (Silleneeken), Rokaiži (Rokaischen), Blendine (Blendin), Ziemciems (Seemzeema), Luči (Luetzen (?)), Bojas (Bojen).[2]

Pils labā strādāja dažādi amatnieki, kas varēja būt arī zemnieki. Par to liecina 1556.g. 6. jūlija dokuments, ar kuru Kurzemes baznīcas prāvests Augustīns no Getelenas un dekāns Jakobs Varuss Asmusu Luci (Asmus Lutz) par uzticīgo dienestu, ko viņš domkapitulam veicis kā amatnieks, atbrīvoja no visiem zemnieku pienākumiem un darbiem ar noteikumu, ka savas dzīves laikā viņš Aizputes pils labā (tho des huses thom Hasenpot) veiks kalēja (schmedesarbeit) un ziņneša (botschaft) darbu, kad vajadzēs nogādāt vēstules, naudu un citas lietas. Ja Asmuss dienestu nepildīs, viņam atkal tiks uzlikts pienākums veikt zemnieku klaušas. Turklāt ar šo dokumentu tika apstiprinātas Asmusa īpašuma tiesības uz pļavu, ko viņš samainījis ar kapitulu.[3]

Pils kalpotāji – amatnieki, sulaiņi, rakstveži, ziņneši, zirgkopji un darbu uzraugi tāpat kā citās bīskapa un arī Livonijas ordeņa pilīs kopīgi tika saukti par melngalvjiem vai staļļabrāļiem, un veidoja atsevišķu kopienu. 1556.g. 26. jūnijā Aizputes pilī prāvests Augustīns no Getelenas, dekāns Jakobs Varuss, domkungs Georgs Langhārs un viss Kurzemes baznīcas kapituls piešķīra savam kalpotājam Jirgenam Ebelingam (Jurgen Ebbelingk) viņa lielā vecuma dēļ un kā atlīdzību par ilgstošo uzticīgo dienestu pusi no uztura domkapitula Zlēku muižā, Guden Annus zemnieku sētu šajā pašā muižā, kā arī 10 Rīgas markas un apgādi ar apģērbu, kas pienākas staļļabrāļiem, ar noteikumu, ka pēc viņa nāves viss viņa īpašums paliks domkapitulam.[4]

[1] Livlands Geistlichkeit vom Ende des 12. bis im 16. Jahrhundert. 2. Nachtrag // Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik für 1902 – Mitau, 1904, S.99

[2] Arbusow L. Ein Verzeichnis der bauerlichen Abgaben im Stift Kurland (1582/83) // Latvijas Universitātes raksti X – R., 1924, S.172

[3]https://www.herder-institut.de/en/kurland-property-records/document-text/?lang=en&nr=1620#urkundentext

[4] https://www.herder-institut.de/en/kurland-property-records/document-text/?lang=en&nr=857#urkundentext