1.2.3. Domkapitula Aizputes pils un dombaznīcas plānojums

Par iespējamo zudušās domkapitula Aizputes pils un dombaznīcas plānojumu var spriest pēc citu Livonijas domkapitulu piļu iekārtojuma. Tādēļ iespējams pieļaut, ka domkapitula Aizputes pils, kas celta 14.gs. sākumā, bijusi četru vai trīs korpusu kastela, un vienu no šiem korpusiem veidojusi dombaznīca – iespējams, ar trīsjomu krusta velvēm.

No 1378.g. Aizputes pilsētas dibināšanas dokumenta ir skaidri noprotams, ka priekšpils atradusies pils priekšā, respektīvi, zemesraga platākajā daļā, nevis aiz tās, savukārt priekšpili no apkārtnes nošķīris liels grāvis. Priekšpils ārējo aizsargmūru plānojuma forma visticamāk tika pielāgota zemesraga reljefam un nebija regulāra. Kastela varēja atrasties gan priekšpils ārējā mūra stūrī, gan malā. Tāpat kā citās Livonijas pilīs, priekšpils mūru iekšpusē, domājams, atradās lopu kūtis, amatnieku darbnīcas un kalpotāju dzīvokļi.

Ja pieņem, ka Aizputes pils, tāpat kā 14.gs. sākumā celto bīskapu piļu lielākā daļa, būvēta pēc ordeņa kastelu parauga, tai vajadzēja būt trim stāviem. Pirmajā stāvā atradās pārtikas munīcijas un pārtikas produktu glabātuves, virtuve, alus vai vīna pagrabs, kā arī hipokausta krāsns, kas ar karstu gaisu apsildīja augšējo stāvu.

Otrajā stāvā atradās dzīvojamās telpas. Tā kā pēc Vācu ordeņa statūtiem gan brāļiem bruņiniekiem, gan priesteriem kopīgās telpās gan bija jāietur maltītes, gan jāapspriežas un jāguļ, pilī vajadzēja būt kopīgai ēdamtelpai jeb remterim, apspriežu jeb kapitula zālei, kā arī guļamtelpai jeb dormitorijam. Domkungiem regulāri vajadzēja piedalīties dievkalpojumos un lūgšanās, kas notika dombaznīcā. Pils trešais stāvs, domājams, bija tā sauktā ieroču eja, no kuras ienaidnieka uzbrukuma gadījumā varēja šaut. Kastelas iekšējā pagalmā parasti atradās aka. Pirmā stāva telpās varēja iekļūt tieši no pagalma, bet otrajā stāvā – no koka galerijas.