2.4. Aizputes namnieku brālība un tirdzniecība

Ievērības cienīgs ir fakts, ka Aizputē, tāpat kā Livonijas lielākajās pilsētās, ir pastāvējusi namnieku garīgā brālība. 1464.g. 29. septembrī Aizputē Hermanis Firābends (Vyravent) no Aizputes (tom Haszenpot) apliecināja, ka no Aizputes kalandas brālības vecākā un piesēdētājiem (van dem oldermane und bisitters) ir aizņēmies 50 vecās Rīgas markas par 3 markas lielu renti jeb augļiem gadā. Par šo aizdevumu viņš ieķīlāja tā saukto Engelbrehta tīrumu, ko aizdevēji varēja brīvi lietot līdz parāda atdošanai.[1]

Kalandas brālību, kas kopš 9.gs. bija izplatītas visā Rietumeiropā, mērķi bija tās piederīgo dievbijības veicināšana, rūpēšanās par nabagiem un slimniekiem, kā arī par piederīgo pienācīgu apbedīšanu un aizlūgumiem par viņu dvēselēm. Brālības nosaukums cēlies no sapulces un dievkalpojuma, ko brālība noturēja mēneša pirmajā dienā (calenda)[2]. Kā redzams no dokumenta, Aizputes kalandas brālība nodarbojusies arī ar naudas aizdošanu, kādēļ to var atzīt par pirmo kredītdevēju Aizputē. Livonijā ar naudas aizdošanu nodarbojās ne tikai kalandas, bet arī kalpotāju – melngalvju brālības.

Ziņas par tirdzniecību Aizputē viduslaikos nav izdevies atrast, tāpat arī informāciju par pilsētas piedrību Hanzas pilsētu savienībai. 19.gs. sākumā ziņas apr kādreizējo pilsētas labklājību bija saglabājušās tikai iedzīvotāju nostāstos. U. fon Šlipenbahs Aizputē bija dzirdējis ļaudis stāstām, ka Aizputei bijušas septiņas baznīcas un īpaša osta pie Tebras upes grīvas (acīmredzot, domāta Sakasleja) ar preču noliktavām 3½ jūdzes no Aizputes, un viduslaikos Aizpute bijusi plaukstoša tirdzniecības pilsēta.[3] Rakstisku apliecinājumu šiem nostāstiem pagaidām nav izdevies atrast.

[1] https://www.herder-institut.de/en/kurland-property-records/document-text/?lang=en&nr=475#urkundentext

[2] http://de.wikipedia.org/wiki/Kaland

[3] Schlippenbach U., S.316