Atmodas ielas nams Nr. 22

Atmodas iela № 22, № 24 un № 26 20. gs. sākumā

Atmodas iela № 22, № 24 un № 26 2014. gadā

№ 22 19. gs. sākumā bija viens no Piltenes apriņķa ārsta medicīnas doktora Johana Gotfrīda Falkes (viņš arī Falks) Aizputes namiem, kurā viņš arī dzīvoja.

Domājams, ka tas celts ap 1795. gadu, kad dakteris apprecēja Skrundas mežziņa Štēra meitu Jūliannu Frīderiki.

No 1810. līdz savai nāvei 1821. gadā Falke sākumā bija Piltenes apgabala, pēdējos gadus – Aizputes apriņķa ārsts. 1811. gadā te dzīvoja arī apriņķa ārsta feldšeris Karls Ālerts un 80 g.v. Prūsijas karaliskais kapteinis Frīdrihs Benedikts fon Mīrbahs.

Pēc ārsta nāves nams piederēja atraitnei Jūlianai Frīderikei Falkei. Pēc viņas nāves 1829. gadā to mantoja skolu inspektora atraitne Amālija Cimmermane, dzim. Štēra un pulkvežleitnanta kundze Šarlote fon Romanova. Cimmermane savu mantojuma daļu (no koroborācijas teksta ierakstiem jāsecina, ka minētā mantojuma daļa ir šis apbūvētais gruntsgabals) pārdeva Romanovai, kas 1846. gadā pārdeva „pie jaunā tirgus esošos ar № 29 [Atmodas № 22] un 105 [Atmodas № 20] reģistrētos - dzīvojamo namu [Atmodas № 22] un ērberģi [Atmodas № 20] kopā ar staļļiem, dārzu, siena pļavu un visu, kas pie tā pieder, Aizputes instances tiesas asesoram Emīlam fon Līvenam par 4.400 sudraba rubļiem.

Dīvaini, ka koroborācijas grāmatā minēts „jaunais tirgus”, kas šajā vietā vai aptuveni šajā vietā tika ierīkots tikai 1865. gadā.

Līvenam šis gruntsgabals ar 1 mūra (Atmodas № 22) un 1 koka dzīvojamo māju (Atmodas № 20) un 2 staļļiem, kuros turēti 3 luksus zirgi un 2 cūkas, piederējis vēl arī 1863. gadā. Līveni dzīvoja, domājams, mūra mājā, kurā viņi (vīrs, sieva un 6 bērni) plus fon Ofenberga atraitne ar meitu – Līvena bērnu audzinātāju, viena saimniecības vadītāja un septiņi neprecēti kalpotāji aizņēma 14 istabas. Bez tam bija vēl arī amatnieka Heinriha Hōmana piecu cilvēku ģimene, kas dzīvoja 2 istabās, un ārzemnieka Ludviga Hāgela septiņu cilvēku ģimene citās 2 istabās. Abas pēdējās ģimenes, jādomā, dzīvoja koka mājā.

1868. gadā barons Līvens savu īpašumu pārdeva Šlaumam Ēdelbergam. No viņa mūra namu Atmodas ielā № 22 1874. gadā nopirka pilsētas sekretārs Vilhelms Ūlihs, bet koka nams № 20 palika Ēdelbergam, kam tajā bija sīkpreču bode.

Ūlihs piecus gadus vēlāk savu namīpašumu pārdeva baronam Aleksandram fon Hānam, bet par pēdējo Atmodas ielas № 22 privātīpašnieku 1898. gadā kļuva titulārpadomnieks Vasilijs Koļenskis, no kura 1902. gadā šo ēku Aizputes pilsētas skolas vajadzībām par 11.500 rubļiem nopirka kronis Tautas izglītības ministrijas personā. Saskaņā ar Kurzemes vicegubernatora vecākā padomnieka 1914. gada 2. jūlijā rakstīto, skola uz šo ēku pārcēlusies 1902. gada maijā, un šeit darbojusies 4-klasīgā pilsētas [zēnu] skola.

№ 22 saglabāja savu pastkartē redzamo izskatu līdz 1914. gadam, kad, kā rakstīts laikraksta Liepājas Atbalss 1914. gada 5. janvāra numurā: „ .. ēka šogad tiks pamatīgi pārbūvēta. Ēkai taps uzcelts otrais stāvs un arī apakšējais parocīgāki iekārtots. Pārbūvi uzņēmies vietējais būves uzņēmējs, ķieģeļnīcas īpašn. Folksdorfs. Būvi vadīs kroņa arhitekts un tā maksās 18.000 rubļus. Pārbūvi sāks ar 1. aprili .. . Ir ari pēd. laiks ķerties pie sk. telpu paplašināšanas, jo tiem 170 zēniem jau sen vairs nava telpu: sabāzti kā siļķes mucā.“

Par laimi, pārbūve tika pabeigta pirms sākās Pirmais pasaules karš.

Atmodas iela № 22, № 24 un № 26 Pirmā pasaules kara gados

№ 22 Pārbūvētajā skolas ēkā mācības notika tikai vienu gadu, jo 1915. gadā skola – skolotāji un skolas arhīvs - tika evakuēta uz frontes aizmuguri Krievijā. Bijušās skolas telpas ieņēma vācu militārā apriņķa pārvalde, bet vācu pašpārvalde organizēja tautskolu tagadējā rūpnīcas „Kurzeme” pārvaldes ēkā Kalvenes ielā № 27, kurā visi skolotāji bija vācieši. Tā kā latviešu bērni vācu valodu neprata, šo skolu galvenokārt apmeklēja vācu un ebreju skolēni. Tikai 1918. gada 24. oktobrī šī tautskola iegādājās 1 latviešu ābeci un 1 lasāmgrāmatu „Skolas Druva”.

No 1918. gada decembra līdz 1919. gada februāra otrai pusei šeit bija Aizputes apriņķa valde, līdz februāra vidum arī landesvērs, tādēļ Aizputes pilsētas pamatskola savās bijušajās telpās atsāka strādāt tikai 1919. gada martā (pilsētas pamatskola skolēnu uzņemšanu sāka 1. februārī, bet mācības uzsāka Kalvenes ielā № 27) un, izņemot 2. pasaules kara pēdējo ziemu, palika šeit līdz 1969. gadam.

1939. gada 6. jūnijā īpašuma tiesības uz Atmodas ielu № 22 tika nostiprinātas valstij Izglītības ministrijas personā.

Mūsdienās – pašvaldības īpašums, kurā darbojas Aizputes novada pašvaldība.

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU