Atmodas ielas nams Nr. 40

„Šekuma Ercenberģis”, Atmodas iela № 40 un Kalvenes iela ap 1940. gadu

„Šekuma Ercenberģis”, Atmodas iela № 40 un Kalvenes iela 2014. gadā

Pirms iegriežamies Kalvenes ielā, pakavēsimies pie fotogrāfijas labā pusē redzamās divstāvu ēkas, kas ir Atmodas ielas labās puses pēdējais nams № 40.

18. gs. beigās un 19. gs. sākumā gruntsgabals, uz kura ir šī ēka un tas, uz kura ir nākamā – Kalvenes ielā № 2, bijuši ar vienu gruntsgabala numuru. Tas skaitījās Kalvenes ielā un 18. gs. beigās piederēja drēbniekmeistaram Ernstam Frīdriham Gleskim. 1811. gadā šeit savā namā dzīvoja cunftīgs kurpniekmeistars Karls Ernsts Gablonskis. Minētā gada dvēseļu revīzijas laikā, kad uzskaitīti tika tikai vīrieši, šeit dzīvojuši 6 ebreji, 2 prūši un 2 vācieši.

1820. gadā šo īpašumu nopircis Prūsijas pavalstnieks pilsētas eltermanis un meldermeistars Frīdrihs Leopolds Lītke. 1834. gada dvēseļu revīzijas laikā šeit dzīvojuši 13 vīrieši un 7 sievietes. Ebreju vai latviešu to starpā nav bijis.

1847. gadā meldermeistara īpašumu mantojusi Barbara Šarlote Lītke un atdāvinājusi savam audžudēlam Johanam Andreasam Lītkem. 1863. gadā viņam šeit jau bijuši divi gruntsgabali. Lielākā māja un ērberģis bijuši Kalvenes ielā № 2, mazākā dzīvojamā māja – Atmodas ielā № 40. Pirmā bijusi mūra, otrā - koka. Tajā pašā gadā abus īpašumus mantoja Amālija Benigna Lītke.

1869. gadā abus gruntsgabalus par 3.600 rubļiem nopirka Ābrams Apfelbaums, 1884. gadā īpašniece bija Ābrama sieva Tekla Apfelbauma.

Aizputes 1884. gada tirgotāju un amatnieku saraksts ļauj secināt, ka Atmodas № 40 bijusi dzīvojamā māja, jo šajā adresē, atšķirībā no Kalvenes ielas № 2 (sk. Kalvenes iela), reģistrēts vienīgi miesnieks Mozess Foss.

Arī 19. gs. beigās abu gruntsgabalu īpašnieki bija Apfelbaumi, un 1899. gadā tos izsolē nopircis Aizputes pilsētas galva Vilhelms Grots, kas 1903. gadā īpašumu sadalīja un Atmodas ielu № 40 par 900 rubļiem pārdeva dzirnavniekam 2. ģildes tirgotājam Kristoforam Neimanam, bet Kalvenes ielu № 2 paturēja sev.

Neimans tikko bija pārdevis savas vecās vējdzirnavas ar plašo gruntsgabalu Kalvenes ielā Ģertrūdei Lindenbergai un nolēmis šeit atvērt viesnīcu, tādēļ veco koka namu nojauca un tā vietā 1904. gadā uzcēla fotogrāfijā redzamo divstāvu namu, kam pirmais stāvs ir mūra, otrai – koka. Tā paša gada vasarā pilsētas dome atļāva Neimanam viņa namā atvērt viesnīcu. Tā bija Kristofa Neimana un Johana Vīdnera viesnīca «Курляндiя» jeb „Kurzeme”. Diemžēl jau nākamā gada februārī 63 g. v. dzirnavnieks nomira, atstājot sērojošu atraitni ar četriem nepilngadīgiem un septiņiem pilngadīgiem bērniem, kas līdz ar citiem īpašumiem mantoja arī šo. Nu viesnīcu „Kurzeme” pārņēma tirgotājs Vilhelms Šenks, kas savu 2. šķ. viesnīcu Neimanu namā vadīja līdz pat Pirmajam pasaules karam. Kara gados tā jau bija mirušā dzirnavnieka dēla Ernsta Neimana viesnīca ar alus, vīna, tējas, kafijas un ēdienu tirdzniecību. Pēckara gados līdz Ernsta Neimana nāvei 1930. gadā viņam šeit bija gan 2. šķ. viesnīca „Kurzeme” ar iesākumā 8, vēlāk tikai 4 istabām, gan 2. šķ. traktieris.

1928. gadā šeit bija Aizputes strādnieku kooperatīva maiznīca.

Pēc Ernsta Neimana nāves Atmodas ielā № 40 neilgu laiku bija Kristapa Pujena pirmās vajadzības preču tirgotava, pēc tam V. Kanta pārtikas veikals, vēlāk Latvijas kara invalīdu savienības Aizputes nodaļas bufete. Tā kā kara invalīdiem bija grūtības ar traktiera nodokļa nomaksu, viņi atteicās no 1937. gadam piešķirtās traktiera koncesijas, ko tad pilsētas valde piešķīra Žano (Šloma Zalkinds) Judē.

Annai Antiņai šajā adresē 1936. gadā reģistrēta iebraucamā sēta.

1937. gada 16. janvārī Dzelzceļu virsvalde, lai nāktu pretī Aizputes iedzīvotājiem un veikalniekiem – preču saņēmējiem un nosūtītājiem, noorganizēja „tiešu preču satiksmi” starp Kalvenes staciju un Aizputi, atverot Atmodas ielā № 40 Valsts dzelzceļu [auto] transporta „Lattrans” Aizputes kantori.

1938. gada decembrī par īpašuma Atmodas ielā № 40 vienīgo mantinieci tika atzīta Anna – Ženija Antiņa.

Mūsdienās – pašvaldības īpašums. Ēkas pirmā stāvā ir šuvējas darbnīca, otrā – dzīvokļi.

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU