Šekuma ercenberģis

„Šekuma Ercenberģis” 1920. gadu sākumā

„Šekuma Ercenberģis” 2014. gadā

Šis nams, kas tika nojaukts 2015. gadā, reiz kā savdabīga sauszemes kuģa priekšgals sašķēla tagadējās Atmodas ielas straumi divās daļās – Jelgavas ielā un Kalvenes ielā. Tā kā nams ir būvēts šo divu ielu „šekumā” un tā īpašnieki kopš 1894. gada bija Hercenbergi, bet citi Hercenbergi dzīvoja gan Liepājas, gan Atmodas ielā, tad asprātīgie aizputnieki šīs mājas īpašnieku iesauca par šekuma Ercenberģi, arī Šekumercenbergu, bet laika gaitā ar šo iesauku tika un joprojām tiek identificēta arī šī ēka Kalvenes ielā № 1.

Pirmās ziņas par šā neapbūvētā gruntsgabala īpašnieku attiecas uz 1801. gadu, kad tas piederējis Polikovskim. Nākamās ziņas atrodamas 1839. gada 13. aprīļa pirkšanas līgumā, saskaņā ar kuru Padures un Drogu muižu dzimtskundze augstlabdzimusī baronese Jūlija fon Sakena, dzim. fon Korfa, pārdod viņas īpašumā esošo Aizputē starp Boju un Jelgavas ielām atrodošos par Trīsstūri dēvēto apbūves gabalu ratniekam Frīdriham Kristofam Langem par 10 sudraba rubļiem. Ar to pašu pircējs apņemas jebkādā šajā vietā celtā ēkā neierīkot ne smēdi, ne podniecību, ne arī ar šāda veida arodu vai tirdzniecību šajā vietā nodarboties vai atļaut nodarboties, jo šādu aizliegumu paredz pārdevējai piederošās lielās dzīvojamās mājas Atmodas ielā № 31 apdrošināšanas pret ugunsgrēku polises nosacījumi.

Langes nams tika uzbūvēts 1843. vai 1844. gadā. Konkrētāku ziņu par to, kāds šis nams bija un kad tas ieguva fotogrāfijā redzamās aprises, nav izdevies atrast. 1863. gadā uz šā gruntsgabala bijuši pat trīs dzīvojamie nami. Pats gruntsgabals un 2 lielākie nami piederējuši Kēnigsfestam, mazākais – Dentleram.

Nākamās ziņas ir par 1876. gadu, kad īpašnieks bija barons fon der Ostens -Sakens, kas to par 2.700 sudraba rubļiem pārdeva Vilhelmam Ferdinandam un Amālijai Tešneriem. Tešners šeit ierīkoja sīkpreču veikalu, bet 1879. gadā šo īpašumu nopirka maiznieks Ābrams Zusmanovičs un tirgotājs Eliass Hercenbergs, no kura 1894. gadā Zusmanoviča pusi nopirka Eliasa Hercenberga dēls Žanno (Josels, arī Jozefs) Hercenbergs, kam šeit bija sīkpreču veikals, pēc Pirmā pasaules kara arī vilnas pieņemšana, vēlāk – pārtikas veikals.

1915. gadā ēkas stāvoklis novērtēts kā labs, bet 1919. gada 15. oktobrī pilsētas būvkomiteja konstatējusi, ka ēka ir tik sliktā stāvoklī, ka, ja īpasnieks to steidzami neremontē, tā slēdzama.

1930. gadā īpašnieki lūdza aizdevumu Latvijas Hipotēku bankā nama kapitālremontam. Bankas pārstāvji 1931. gadā konstatēja, ka ēka ir veca, atrodas nolaistā stāvoklī. Pirmā stāva ārsienas ir bojātas. Nepieciešams kapitālremonts un daļēja pārbūve. Aizdevums tika piešķirts, bet tikai 1934. gadā, un 1935. gadā ēka tika remontēta un daļēji pārbūvēta.

1936. gadā māju mantoja Ida, Dora un Huno Hercenbergi. Tad šeit bija 1 tirdzniecības telpa, 3 dzīvokļi (3 virtuves un 11 istabas). Vienā dzīvoklī bija ārsta M. Dāvidsona privātprakse, tirdzniecības telpā - Maušes Fosa ogļu tirgotava, 1940. gadā - Ruvena Branta dažādu preču tirgotava.

1926. gadā mājas priekšā esošā afišu staba labā pusē izurba 64 pēdas (apm. 19,2 m) dziļu aku, un virs akas blakus afišu stabam ierīkoja slēgtu dzeramā ūdens pumpi. Līdz ūdens līmenim bija 48 pēdas (apm. 14,4 m). Ap 1928. gadu afišas stabu aizvietoja ar afišām paredzētu koka stendu, un mājas priekšā izveidoja trīsstūrveida norobežotu apzaļumotu laukumiņu.

„Šekuma Ercenberģis” 2015. gads

„Šekuma Ercenberģis” 2016. gads

Ēka nojaukta 2015. gadā.

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU