Atmodas ielas sākuma apbūve

Atmodas iela vienmēr bijusi Aizputes galvenā iela, taču ne vienmēr Atmodas iela. Viduslaikos tā bijusi Gaišā iela, bet vismaz laikā no 18. gs. beigām līdz 1842. gadam ielas sākuma posms līdz Jāņa ielai, ieskaitot № 12, bija Policijas iela. Tālāk tā turpinājusies ar nosaukumu Jelgavas iela, kas apmēram no tās vietas, kur mūsdienās Atmodas iela sadalās Jelgavas ielā un Kalvenes ielā, kļuva par Jelgavas lielceļu.

Policijas iela pieminēta arī 1863. gadā, bet tad tās turpinājums jau bija Lielā iela. Kurā gadā arī Policijas iela ieguva Lielās ielas vārdu, nav izdevies noskaidrot. Jāpiezīmē, ka jau 1804. gadā Vidzemes guberņas arhitekts, kas inspicēja jauncelto ēku tagadējā Atmodas ielā № 12A, rakstīja, ka tā atrodas Lielā ielā, taču citos dokumentos līdz pat 1858. gadam šo nosaukumu nav izdevies atrast.

1879. un 1884. gada tirdzniecības uzņēmumu pārbaužu žurnālā uzrādīts, ka šajā ielas sākuma posmā esošās amatnieku darbnīcas un veikali ir Tirgus ielā, izņemot № 7, savukārt ēkā № 5 nekādu darbnīcu vai veikalu tolaik nebija.

1934. gadā pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma Lielā iela tika pārdēvēta par Atmodas ielu, 1940. gada 3. novembrī par 21. jūlija ielu, 1941. gada 28. jūlijā atkal par Lielo ielu. Kaut kad pēc 2. pasaules kara tā tika pārdēvēta par Padomju ielu, bet 1990. gadā vēlreiz par Atmodas ielu.

Atmodas ielas sākuma apbūve 1934. gadā

Atmodas ielas sākuma apbūve 2014. gadā

Atmodas ielas sākums, kāds tas bija pirms Otrā pasaules kara, aplūkojams šajā 1934. gada 29. augusta fotogrāfijā, kurā redzami Aizputes apriņķa jauniesauktie soļojam uz Aizputes staciju.

Kreisā pusē ir nams Atmodas ielā № 1. 18. gs. beigās šeit bijis Iciga Hirša nams, kas 1796. gadā pārgāja viņa mantinieku īpašumā., bet 1803. gadā to nopirka Jākobs Petrevics.

1811. gada dvēseļu revīzijas laikā te jau bijis Doma kroga (Atmodas № 7) krodzinieka Johana Gotloba Hellrīgela īpašums, kas to 1844. gadā par 3.100 rubļiem pārdevis spirta deģim Mendelim Perlmanam.

No Perlmana šo īpašumu 1846. gadā par 2.600 rubļiem atpirka tirgotājs Rubens Lēvenšterns un 1851. gadā par 2.900 pārdeva tirgotājam Meieram Mihelsonam, kam 1863. gadā šeit bijis neliels nams. Kaut arī 1933. gadā Mihelsoni ir uzrādījuši, ka divstāvu dzīvojamais nams un visas pārējās uz šā gruntsgabala esošās būves celtas 1860. gadā, jāsecina, ka vismaz divstāvu dzīvojamais nams celts tomēr pēc 1863. gada. Tirgotāju Mihelsonu dzimtai šis īpašums piederēja līdz pat 1940. gada nacionalizācijai.

1879. gadā šajā toreizējā Tirgus ielas namā Meieram Mihelsonam bija krogs, ko pārvaldīja viņa sieva Hanne, un sīkpreču veikals, ko pārvaldījis 2. klases komijs Markuss Fogels, kā arī degvīna noliktava, kurā degvīnu un spirtu tirgojis pats īpašnieks. Pagalmā namsaimniekam bijusi labības noliktava. Tepat bijis arī Teodora Mihelsona manufaktūras un galantērijas preču veikals un Maskavas apdrošināšanas sabiedrības «Якорь» (Enkurs) aģentūra, bet 1884. gadā – Jākoba Izaksona un Levina Krāmera koloniālpreču veikali.

1891. gadā Mihelsona namā bijusi Lūdolfa Mīlhauzena tipogrāfija (sk .arī Kalvenes iela № 27), 1894. gadā Jāņa Reimaņa krogs, bet 1896. gadā – Friča Preisa „Baznīcas krogs”, kas viņam te atradies vismaz līdz 1900. gadam.

20. gs. sākumā šeit bijis Teodora Mihelsona manufaktūras preču veikals, Johannas Mihelsones iebraucamā sēta, Jēkaba Rudzīša sīkpreču veikals un Hirša Ābrama Cīgela „kvasa tirdzniecība no pagraba”.

1913. gadā Vilhelms Šenks saņēma pilsēta valdes atļauju atvērt šajā namā traktieri, savukārt 1916. gadā šajā adresē bijusi Aleksandra (Ezriela) Mihelsona manufaktūras preču un Friča Ernstsona koloniālpreču tirgotava, Markusa Blūma traktieris, Haima Šteina maiznīca un Mārtiņa Zuntlera kurpnieka darbnīca.

20. gados ēkā bijuši 6 dzīvokļi ar 17 istabām un 3 virtuvēm, kā arī Jāņa Venšava, Aleksandera Mihelsona, Friča Alkšņa veikali, Markusa Blūma minerālūdeņu izgatavošanas iestāde, augļūdeņu darītava un traktieris. Venšavam te bijusi arī iebraucamā sēta.

Divos dzīvokļos ir bijušas Honona Dobrija un Girša Fleišmana ārstu prakses. Fleišmans bija arī Aizputes žīdu pamatskolas pārzinis un skolotājs.

Turklāt šeit bija arī privāta bibliotēka, kas piedāvāja visjaunākos izdevumus latviešu, vācu un krievu valodā. Grāmatas izdeva lasīšanai no plkst. 12 līdz 6 dienā „Manufakturas veikalā B. Michelson” Lielā ielā 1.

30. gados te bija Raheles Mihelsones manufaktūras tirgotava, Augusta Alkšņa ēdienu veikals un konditoreja, Annas Tramdahas vīna un degvīna tirgotava, kurā tirgojās viņas vīrs Oto Tramdahs. Vēlāk šo tirgotavu pārņēma Indriķis Zarahovičs. Bija arī Leokadija Saveļjeva saldējumu un augļu veikals, Aizika Fosa kurpju veikals. Dobrija un Fleišmana vietā ārsta prakse te bija Leibam Kušneram un Grigorijam Lempertam, bez tam arī zobārstei Rozai Hiršbergai. Bija te arī zobu tehniķis Mihails Blūms, kas 1940. gada vasarā kļuva par pilsētas galvas vietnieku, kā arī Aizputes ebreju sporta un kultūras biedrība Makkabi.

1940. gadā te atradusies arī Dāvida Beitlera dažādu preču un materiālu tirgotava un zobārsta Īzaka Firka privātprakse.

Neviena no fotogrāfijā redzamajām ielas labās puses ēkām līdz mūsdienām nav saglabājusies. Pirmā ir Atmodas ielā № 2.

18. gs. beigās šeit bijis Branta īpašums, ko 1806. gadā nopircis Simons Kunders, kas 1811. gadā šeit bija krodzinieks.

1852. gadā šeit bija Simona Kundera degvīna veikals.

1837. gadā šo īpašumu nopirka Hiršs Trembe un 1847. par 1.500 rubļiem pārdeva Joselam Gerzonam. 1871. gadā Josela īpašumu mantoja Minna Gerzone.

1879. gadā šeit Gerzonu namā bija Eliasa Kiršnera sīkpreču bode, bet 1884. gadā veikals bija gan Levinam Krāmeram, gan Jankelam Beitleram, kurš šo namu 1896. gadā nopirka publiskā izsolē un ierīkoja te savu sīkpreču veikalu. 1912. gadā to mantoja Jankela Beitlera bērni, un īpašumu lietoja Roza (Rahele) Beitlere, kurai šeit bija neliels pārtikas veikals. 1940. gada martā ¾ īpašuma par Ls 3.000 pārdeva Feigei Martai Kacai, bet Roza Beitlere te dzīvoja līdz pat 1941. gada rudenim.

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU