Atmodas iela Nr. 5

Atmodas iela № 5 ap 1935. gadu

Atmodas iela № 5 2014. gadā

Ēka Atmodas ielā № 5 ir celta 19. gs. sākumā, kad no gruntsgabala, uz kura bija Domkrogs (Atmodas ielā № 7), izdalīja gruntsgabalu, kam sākumā netika piešķirts hipotēkas numurs, jo tas nebija pakļauts pilsētas jurisdikcijai. Šis nekustamais īpašums saucās Amalienburga jeb Amālijas pils, un tā juridiskais statuss bija identisks dzimtsmuižu statusam.

1814. gadā Amalienburgas īpašnieks bijis landrāts un literāts Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs, bet 1821. gadā kā īpašnieks minēts virspilskungs, valsts padomnieks un landrāts Karls Aleksandrs fon Korfs.

Korfiem Amalienburga piederēja līdz pat 1879. gadam, kad to par 4.000 rubļiem izsolē nopirka Apriķu un Padures muižu dzimtskunga kreismaršals Arturs barons fon der Ostens - Sakens (viņa māte bija dzimusi fon Korfa). Pēc Artura nāves 1912. gadā Amalienburgu mantoja Ernsts fon der Ostens - Sakens, no viņa 1918. gadā Makss fon der Ostens - Sakens, un no viņa īpašumu Atmodas ielā № 5 1924. gada 16. augustā par Ls 18.000 nopirka Latvijas Banka, kas savu namu vispirms izremontēja, tādēļ Latvijas Bankas Aizputes nodaļa šā nama 5 telpās sāka darboties tikai no 1925. gada. Bankas namā 3 telpas aizņēma arī Aizputes apriņķa nodokļu inspekcija.

Amalienburgai un tātad arī Latvijas Bankai piederošais gruntsgabals Atmodas ielas pusē bija samērā mazs. Tas sastāvēja no neliela neapbūvēta laukumiņa ēkas ieejas spārna priekšā. Pārējais zemesgabals līdz ielai bija pilsētas īpašums, ko kopš sendienām izmantoja tirdzinieki nedēļas tirgus dienās. 1920. gados tas bija kļuvis par „Mazo tirdziņu”, dēvētu arī par zivju tirgu, kas, saprotams, nevarēja apmierināt banku, tādēļ Latvijas Bankas Aizputes nodaļa 1925. gada augustā lūdza „atrast par iespējamu mazo tirdziņu, kurš tiek noturēts uz laukumiņa pie Latvijas Bankas tagad ieņemtā nama un uz kura tika pielaista tirgošanās parastās tirgus dienās ar manufaktūras, sīkām precēm, zivīm un maizi, pārvietot kādā citā vietā.”

Pēc šā lūguma saņemšanas pašvaldība pāri tirdziņam izmantotajam laukumiņam no bankas nama līdz ielai izbūvēja trotuāru. (Sk. arī - Aizputes tirgus laukums)

1935. gada 6. maijā pilsētas valde vienbalsīgi nolēma laukumiņu starp ielu un bankas nekustamo īpašumu pārdot bankas nodaļai par Ls 500 dārza ierīkošanai.

Mūsdienās – dzīvojamā māja, privātīpašums.

ATGRIEZTIES UZ IELAS SĀKUMU